Kučinskis: Ministriju budžeta pieprasījumi nav reāli, tā ir vēlmju domāšana

1 komentārs
Kučinskis: Ministriju budžeta pieprasījumi nav reāli, tā ir vēlmju domāšana
Foto: Vladislavs Proškins/F64

Ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019. gada budžetā par 1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro, turklāt patlaban ministriju pieprasījumi ir vērtējami kā vēlmju domāšana. Kučinskis piebilda, ka lielu līdzekļu pieprasījums ir raksturīgs arī tajos gados, kad neiekrīt Saeimas vēlēšanas.

Pēc viņa teiktā, patlaban nav zināms, cik pieprasījumu un par kādu summu varētu atbalstīt, jo gala lēmumu par 2019. gada budžetu pieņems nākamā valdība un Saeima.

“Viss būs atkarīgs no jaunā sasaukuma prioritātēm. Bet līdz tam Finanšu ministrija skatīs un analizēs ministriju pieprasījumus, lai sagatavotu budžeta materiālu un nākamajai valdībai atvieglotu lēmuma pieņemšanu. Bet šī valdība nekādus lēmumus nepieņems,” akcentēja Kučinskis.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018. gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019. gadam noteikto nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildu līdzekļu pieprasījumiem 2019. gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas – 431,39 miljoni eiro – nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

103,15 miljoni eiro 2019.gada budžetā papildus nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro – Ekonomikas ministrijai.

Tieslietu ministrija 2019.gada budžetā papildus vēlas 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija – 17,05 miljonus eiro.

12,84 miljonus eiro 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieteikusi Ārlietu ministrija, 11,35 miljonus eiro – FM.

Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildu budžeta pieprasījumu 2019. gadam.

Latvijas radio un televīzija pieteikušas papildu budžeta finansējumu 3,78 miljonu eiro apmērā, Prokuratūra – 1,96 miljonus eiro, Augstākā tiesa – 1,35 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – 1,05 miljonus eiro, Ministru kabinetam nepieciešami papildus 547 569 eiro, Satversmes tiesai – 445 020 eiro, Valsts kontrolei – 329 928 eiro, bet Tiesībsarga birojam nepieciešami papildus 37 103 eiro.

FM apkopotā informācija arī liecina, ka 2020.gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildu līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021. gadā – 1,8 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021. gadam, fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm fiskālā telpa 2019. gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021. gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

1 komentārs