Ja būs nepieciešams, VNĪ ir gatavi vērsties tiesā būvnieku karteļa lietas kontekstā

2 komentāri
Ja būs nepieciešams, VNĪ ir gatavi vērsties tiesā būvnieku karteļa lietas kontekstā
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Nepieciešamības gadījumā “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir gatavi vērsties tiesā būvnieku karteļa lietas kontekstā, ja tiks konstatēti valstij nodarīti zaudējumi, intervijā TV3 ziņu raidījumā “900 sekundes” sacīja “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš teica, ka šajā situācijā vaina gulstas uz tiem būvniekiem, kas iesaistījušies kartelī. “VNĪ ir nulles tolerance pret jebkuru prettiesisku rīcību. Ja mēs paskatāmies no publiski pieejamās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atklāta neviena amatpersona, kas bijusi iepirkuma komisijās vai citādā stāvoklī iesaistīta procesā, kas ir bijusi iesaistīta kartelī. Mēs esam pieprasījuši papildus detalizētu informāciju Konkurences padomei (KP) par šo situāciju. Ja nu atklātos kādi papildu fakti, mēs attiecīgi to vērtēsim, un, ja būs tiesisks pamats, mēs arī griezīsimies attiecīgi ar rīcību, lai piedzītu valstij nodarītos zaudējumus. Kopā no 77 KP minētajiem būvniecības projektiem ir pieci, kas bija VNĪ, un pašreiz aptuvenās aplēses par valstij nodarītiem iespējamiem zaudējumiem 4,8 miljonu eiro apmērā,” apliecināja Griškevičs.

Uz jautājumu, kad VNĪ zinās, ka ir proaktīvi jārīkojas šajā situācijā, Griškevičs atbildēja, ka pašlaik ir tikko saņemta informācija no KP un būs nepieciešams laiks, lai to izanalizētu, bet tālākā VNĪ rīcība var sekot septembra beigās.

Taujāts, kādas ir VNĪ prioritātes šogad kopumā, viņš atbildēja, ka tās ir vairākas: aktīvs darbs pie darba drošības apstākļu uzlabošanas objektos, aktīvs darbs ar Valsts kanceleju pie nākotnes biroja standarta – kā nodrošināt drošu darba vidi pandēmijā, ja ilgstoši nākas piedzīvot šādu situāciju, kā arī darbinieku fiziskās un morālās labbūtības uzlabošana.

“Pirms pandēmijas izveidojām aktivitātēs bāzēto biroju, redzam, ka šis jautājums ir aktivizējies šajos apstākļos arvien vairāk, dalāmies pieredzē, lai citas kapitālsabiedrības un aģentūras spētu pārņemt labāko darba konceptu,” sacīja VNĪ vadītājs, apliecinot, ka tas varētu būt pamats labākam standartam, ko ieviest valsts pārvaldē, kam jābūt ilgtspējīgam, un efektīvākam, lētākam lietošanā un labākam tiem darbiniekiem, kas strādās šajās ēkās.

Viņš arī teica, ka VNĪ patlaban kopumā 1100 ēnu un 3000 zemes vienību, bet kopumā pašreizējie un jaunie projekti patlaban lēsti 160 miljonu eiro apmērā. Šis rudens VNĪ būs ļoti aktīvs, tiks uzsākti darbi astoņos projektos, Valmieras Drāmas teātrī un Leļļu teātrī tiks uzsākti energoefektivitātes darbi, kā arī uzsākti Dailes teātra priekšlaukuma darbi, darbi pie kinoloģijas centra Rēzeknē un trīs projekti radošajā kvartālā Rīgā. No lielākajiem projektiem, kas tika nesen nodoti ekspluatācijā, Okupācijas muzeja komplekss – muzejs un memoriāla izbūve.

Taujāts, kas uzņemas risku par turpmāku inflāciju, slēdzot līgumus nākotnē, ņemot vērā, ka inflācija visvairāk veicina būvniecības izmaksu pieaugumu, viņš atbildēja šādi: “Riski, ko iezīmējāt – inflācija – ir pamatoti, noteiktās kategorijās ir cenu pieaugums un pieaugums arī atalgojuma izmaksās, it īpaši tas skar kokmateriālu un metāla cenas. Taču esošiem līgumiem ir fiksēta cena līgumā, nosacījumi atklāti visiem būvniekiem, jau tenderējot – piedaloties konkursā – un, attiecīgi, mēs cenu indeksāciju neveicam. Nākotnes iepirkumiem šādā tendence ir novērojama, neliela, bet cenu lejupslīde noteiktās kategorijās. Taču kopējā tendence ir cenām pieaugt, nevaram izslēgt, ar to rēķināmies,” viņš teica.

Vaicāts, kā norit darbi pie Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas, viņš sacīja – tie notiek raiti, patlaban ir izbūvēti vairāk nekā 50% būvapmēra un drīzumā gaidāmi spāru svētki. Savukārt rudens, ziemas pusē ēkai jau būs uzlikts jumts. Jāņem vērā, ka ierobežojumi materiālu piegādēs un kustībā, tostarp Covid-19 dēļ, viesuši nelielu korekciju darbu grafikā, taču patlaban norit operatīvs darbs ar būvnieku, lai nodotu objektu laikā. Pašlaik termiņš 2022.gada nogale, lai nodotu objektu, līguma cena ir fiksēta uz visu projektu gaitu un cenu indeksācija nav paredzēta, līdz ar to plānots objektu pabeigt budžetā noteiktajā finanšu rāmī.

Taujāts, vai neredz nepieciešamību pieprasīt līdzekļus kādiem objektiem vai cenu indeksācijas riskus kādiem VNĪ būvobjektiem, viņš teica, ka nevar izslēgt šādu situāciju, taču šobrīd neviens būvnieks nav iniciējis sarunas par iespējamu cenu pieaugumu.
2 komentāri