Gada apskats: Haoss ap nodokļu naudu un lauztie solījumi

1 komentārs

2016. gads atstājis ne pārāk patīkamu pēcgaršu nodokļu naudas ziņā – piedzīvota krīze gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID), gan arī ar premjers Māris Kučinskis pārkāpis paša solījumu pēdējā brīdī necelt nodokļus.

Minimālās algas minimālais pieaugums

Kā zināms, no 1. janvāra stājās spēkā grozījumi, ka minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros tika palielināta līdz 370 eiro. Augustā gan tika nolemts tas, ka no 2017. gada minimālā alga kļūs par vēl 10 eiro lielāka, tātad – 380 eiro. Tiesa gan, tas daļā sabiedrības izraisīja neapmierinātību – pieaugums tomēr ir niecīgs. Lasi plašāk šeit – Tas ir noticis! Valdība vienojas palielināt minimālo algu par 10 eiro!

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

VID ģenerāldirektore iesniegusi atlūgumu

30. maijā atlūgumu iesniedza līdzšinējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone, kuru Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola mēģināja pierunāt palikt savā amatā, tomēr nesekmīgi. Pēcāk sākās jauna VID vadītāja meklējumi, kas ilga vairākus mēnešus.

VID vadītāja konkurss izgāžas! Neviens kandidāts neatbilst prasībām!

Šajā laikā publiski izskanēja vairāku kandidātu vārdi, tomēr jūlija sākumā Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš atzina, ka neviens no kandidātiem nav piemērots ieņemt nopietno amatu.

Tas ir oficiāli: par jauno VID vadītāju kļūst Ilze Cīrule

Pēc nepilniem trīs mēnešiem VID beidzot tika pie jauna vadītāja. Šajā amatā valdība apstiprināja Ilzi Cīruli, kurai veiksmi amatā novēlēja gan premjers Māris Kučinskis, gan arī valdības ministri.

VID problēmu dēļ pēdējā brīdī atceļ minimālo sociālo maksājumu: būtiski palielinās mikrouzņēmuma nodokli

Jo īpašu sašutumu sabiedrībā izpelnījās minimālā sociālā maksājuma atcelšana un mikrouzņēmuma nodokļa palielināšana, kas notika pēdējā brīdī. Proti, trīs nedēļas pirms noliktā datuma valdošā koalīcija nolēmusi atlikt minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu. Galvenais iemesls Valsts ieņēmumu dienesta nespēja jau no janvāra to administrēt. Taču, lai nezaudētu sociālajā budžetā jau ieplānotos ieņēmumus ap 20 miljoniem eiro, plānots no 9% līdz 15% palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi.

Pikets pret izmaiņām mikrouzņēmuma nodoklī:

Nodokļu jezga: katru dienu likvidēti 100 mikrouzņēmumi Latvijā; Kučinskis un Reizniece-Ozola demisionēt negrasās

2016. gada nogalē tūkstošiem uzņēmēju vērsās VID, lai interesētos par pārmaiņām. Katru dienu aptuveni 100 mikrouzņēmumu likvidēti. Taču Kučinskis pārkāpa vienu no saviem skaļākajiem solījumiem – nākamgad nodokļus Latvijā necelt. Pēcāk premjers atzina, ka viņa pēdējā mirkļa priekšlikumi – atkal mainīt nākamā gada nodokļus – ir radījuši haosu gan VID, gan biznesa vidē.

Kučinskis pārkāpj paša izvirzītās apņemšanās un rada haosu

Fiskālās disciplīnas ievērošana, nodokļu sloga nepaaugstināšana un likumu nemainīšana pēdējā brīdī – šīs ir dažas svarīgas apņemšanās, kuras Māris Kučinskis izteica, stājoties Ministru prezidenta amatā. Tagad izrādījies – šie solījumi nav pildīti.

1. janvārī jāstājas spēkā pirms gada pieņemtām izmaiņām, ka sociālais nodoklis no minimālās algas jāmaksā visiem strādājošajiem. Arī tiem, kas, piemēram, strādā uz pusslodzi, neregulāri ir nodarbināti mikrouzņēmumā vai zemnieku saimniecībā.

Tikai gada beigās politiķi atjēdzās, ka šāds regulējums ietekmēs plašu cilvēku loku. Ka pieaugs bezdarbnieku skaits laukos, bez piepelnīšanās iespējas paliks studenti, bez aktīvistiem – sociālās labdarības organizācijas. Bet mikrouzņēmumi zaudēs savu pievilcību, likvidēsies un atbrīvos darbiniekus.

Aijas Barčas vadītā Saeimas Sociālo lietu komisija steigšus uzsāka darbu, lai veidotu sarakstu ar personu grupām, kas arī turpmāk varēs strādāt, nemaksājot pilnu sociālo nodokli. Saraksts bija tik plašs, ka nebija īstenojams.

Premjers Māris Kučinskis negaidīti paziņoja, ka likums spēkā nestāsies. Nākamgad sagaidāmās problēmas esot lielākas nekā haoss, ko šāds lēmums izraisa šobrīd. Vaininieki esot Valsts ieņēmumu dienests, kas neesot gatavs izmaiņām un pērn demisionējusī Laimdotas Straujumas valdība, kas neesot pārdomājusi šā lēmuma sekas. Tomēr šie argumenti ir ”pašķidri”, jo zem likuma grozījumiem ir Zaļo un zemnieku savienības ministra Ulda Auguļa paraksts. Arī VID nevēlas uzņemties grēkāža lomu.

Taču lielākā valdības problēma ir ekonomikas attīstības tempu kritums, kas pie nelabvēlīga scenārija var izvērsties arī krīzē. Kučinskis sola, ka izaugsme tuvākajos gados būs 4 līdz 5 procenti. Nekas par šādu veiksmes stāstu neliecina. Šogad IKP prognozes ir nokritušas līdz vienam procentam. Nākamgad, kad tiek prognozēts ES fondu naudas pieejamības burbulis, IKP pieaugšot līdz tikai 3 procentiem, prognozē Latvijas Banka. Tālākai attīstībai, kad fondi būs steigā apgūti, plāna nav.

Uz šāda fona valdība nespēja savaldīt savu partiju biedru, Saeimas deputātu negausību budžeta pieņemšanā. Saeima vairāk nekā 20 miljonus izdāļāja otršķirīgas nepieciešamības projektiem. Finanšu ministre tam nodrošināja fiskālo telpu, bet premjers tikai plāta rokas.

Skaties VIDEO! Nepildītie solījumi!

Budžeta pieņemšana – deputāti ļaujas snaudai

Cīnoties ar miegu, agrā ceturtdienas, 24. novembra, rītā Saeimas deputāti atbalstīja valsts budžetu. Kamēr vieni tautas kalpi ļāvās snaudai vai ar to cīnījās, citi kolēģi viņus iemūžināja fotogrāfijās. Situācija visai amizanta, tomēr Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji – sociālajos tīklos ne vien smej par guļošajiem deputātiem, bet arī pauž sašutumu par attieksmi svarīgās naudas sadales procesā.

Neviens neuzņemas atbildību, ka deputāti iztērēja 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 1990. gadu beigās. Premjera Viļa Krištopana mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Un kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvis par neatņemamu budžeta sastāvdaļu.

Šogad notika līdzīgi. Tikai pārsteidza mērogs. Agrāko divu līdz trīs miljonu vietā deputāti izdalīja 10 reižu vairāk. Pēc notikušā neviens neuzņemas atbildību, ka deputātiem atļāva tērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Lasi vairāk šeit!

 

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl