Fiskālās disciplīnas padome: Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno turpmākie papildu izdevumi

1 komentārs
Fiskālās disciplīnas padome: Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno turpmākie papildu izdevumi
SIPA/SCANPIX

Valsts finanses patlaban ir kontrolējamā, bet trauslā līdzsvarā, tāpēc Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno turpmākie papildu izdevumi, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā Latvijai tiek prognozēts ceturtais augstākais Eiropas Savienībā (ES) plānotā deficīta līmenis 9,3% apmērā aiz Maltas (11,1%), Grieķijas (9,9%) un Itālijas (9,4%), kas kopš pasaules finanšu krīzes Latviju pirmo reizi ierindo starp deficīta čempioniem, neskatoties uz valdības pausto apņēmību piederēt fiskāli atbildīgo ziemeļu valstu grupai.

Kā norāda FDP, arī 2022. gadā Latvja plāno vienu no augstākajiem deficīta līmeņiem (4,8%), kas pārsniedz Lietuvas (3,1%), Igaunijas (2,2%) un pat jau pieminētās Grieķijas (3,7%) plānus. Kumulatīvais Latvijas deficīts pēdējos trīs gados (2020.-2022.) varētu sasniegt 1,45 miljardus eiro. Ņemot vērā, ka no 2023. gada pārstās darboties ES noteiktā Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļauj palielināt budžeta deficītu, Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno papildus izdevumi, it īpaši kārtējie izdevumi.

“Padome ar bažām vēro, ka pēdējā laikā Latvijā aktivizējās aicinājumi vēl vairāk paaugstināt deficītu un attiecīgi valsts parādu. Ar šādu attieksmi varam panākt to, ka beidzot kļūsim par absolūtiem Eiropas deficīta čempioniem, diemžēl ne labklājības jomā. Kā pierāda pasaules prakse, augsts budžeta deficīts veicina cenu pieaugumu, kurš jau šobrīd ir augsts,” uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Latvijā, atšķirībā no vairākām citām ES dalībvalstīm, Covid-19 trešais vilnis, acīmredzot, palēninās valsts ekonomisko izaugsmi un pasliktinās fiskālo stāvokli šogad un, iespējams, arī nākamgad, norāda FDP. Ņemot vērā zinātnieku prognozes, ka Covid-19 ar laiku transformēsies sezonālās Covid-19 endēmijās, ja Latvijas iedzīvotāju vakcinācijai nebūs pietiekoša aptvere, pieaugs risks, ka Latvijas attīstība turpmāk būs svārstīga atbilstoši Covid-19 uzliesmojumiem.

Kā norāda FDP, provizoriski šā gada trijos ceturkšņos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par apmēram 4,9%. Tādējādi varētu secināt, ka IKP izaugsme pirms Covid-19 trešā viļņa ir atgriezusies 2019. gada līmenī, tomēr IKP izaugsme negarantē makroekonomisko stabilitāti, norāda FDP.

Straujš inflācijas pieaugums, plānotais augsts budžeta deficīts un parāda līmeņa straujāka pieauguma risks liecina par makroekonomisko nesabalansētību. FDP brīdina, ka valsts finanses pašlaik ir kontrolējamā, bet trauslā līdzsvarā. Ir ļoti augsts risks, ka situācija var pasliktināties, jo sabiedrības sašķeltība un politiskā spriedze var rezultēties papildu budžeta izdevumos, kas veicinās cenu, deficīta un parāda pieaugumu.

FDP vērš uzmanību uz inflācijas kāpumu Latvijā, ko galvenokārt stimulē augstās enerģijas cenas, arvien vairāk apgrūtina gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju, gan pašvaldību finansiālo stāvokli, kā rezultātā gan ekonomikai kopumā, gan valsts budžetam pieaug papildu izdevumu risks.

Lai kompensētu stingrās mājsēdes radušos zaudējumus, valdība ir apstiprinājusi jaunus trešā Covid-19 viļņa atbalsta pasākumus. Lielākie izdevumi ir paredzēti grantiem apgrozāmajiem līdzekļiem un dīkstāves pabalstiem. To ietekme uz šī un nākoša gada budžetiem tiek lēsta ap 400 miljoni eiro.

FDP aicina valdību ļoti rūpīgi izvērtēt un izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kam nav ilgtermiņa pozitīvas ietekmes uz ekonomikas potenciālu. Patēriņa, ražotāju un būvniecības cenu straujš pieaugums, kā arī algu kāpums un arvien lielākas grūtības atrast darbiniekus liecina, ka ekonomikā brīvu jaudu nav daudz un vispārīgi ekonomikas sildīšanas pasākumi riskē vēl vairāk veicināt makroekonomisko nesabalansētību, uzsver FDP.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Saeima FDP apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, ekonomistu Ivaru Golstu, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas “Citadele” ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

1 komentārs