Finanšu ministrs iesniedz Saeimā nākamā gada valsts budžetu

1 komentārs

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iesniedza Saeimā 2022.gada valsts budžetu, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs

“Valsts budžets ir pamats visu nozaru norisēm gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Tāpēc aicinu Saeimu atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu, kā arī apstiprināt 2022. gada valsts budžetu!”

Šogad finanšu ministrs Jānis Reirs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kas turpina tradīciju un pārmanto iepriekšējā budžeta portfeļa garu. Jaunā portfeļa idejas pamatā ir novēlējums, ceļa vārdi, kas, gadiem ejot, nezaudēs savu aktualitāti. Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” 2013. gada Saeimas sēdē, kur tika izskatīts nākamā gada budžets, atgādināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, ”ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties”. Saskaņā ar šo dzīves gudrību Finanšu ministrija budžetu veido pārdomāti, sabalansēti un atbildīgi, ievērojot fiskālo disciplīnu.

Turpinot tradīciju, portfeļa otrā pusē izvietotas plāksnītes ar iepriekšējo gadu finanšu ministru – budžetu iesniedzēju vārdiem. Jānis Reirs ir vienīgais finanšu ministrs, kurš budžeta portfeli nesīs jau sesto reizi. Savukārt ministri, kuri šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes, ir Oskars Spurdziņš un Andris Vilks. Jauno budžeta portfeli Finanšu ministrijai dāvina finanšu ministrs Jānis Reirs. Tā autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai.

Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam”, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī.

1 komentārs