Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis līdzekļus gandrīz 900 miljonu eiro apmērā

7 komentāri

Ļoti daudz diskusiju pēdējo gadu laikā bijis par jauno, daudz bargāko kredītiestāžu darbības uzraudzības veidu Latvijā, un, atskatoties uz paveikto, Finanšu izlūkošanas dienests ziņo – pēdējos trijos gados tas lēmis iesaldēt iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus gandrīz 900 miljonu eiro apmērā, vēsta TV3 Ziņas.

Finanšu izlūkošanas dienests atskaitās par paveikto. Pēdējos trijos gados iesaldēti gandrīz 900 miljonu eiro.

Gadu no gada starptautiskas institūcijas Latviju bija brīdinājušas par augstu nerezidentu noguldījumu īpatsvaru un naudas atmazgāšanu risku mūsu finanšu sektorā. Diži daudz gan netika darīts.

Tas rezultējās nu jau bēdīgi slavenajā ASV Valsts kases institūcijas “FinCEN” ziņojumā, bankas “ABLV” krahā, tam sekojošajām reformām nozarē, “Moneyval” procesā, kas Latvijai draudēja ar nokļūšanu naudas atmazgātāju sarakstā, un finanšu sektora tā sauktajā kapitālajā remontā. Daļa šā visa bija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ilggadējās vadības maiņa, to pārņemot Ilzei Znotiņai, un iestādes pārformēšana par Finanšu izlūkošanas dienestu.

21. aprīlī par pagājušajā gadā iespēto Finanšu izlūkošanas dienesta vadība atskaitījās Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Pēdējos trijos gados kopumā Finanšu izlūkošanas dienests izdevis rīkojumus iesaldēt iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus gandrīz 900 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa summas likvidējamās kredītiestādēs – “ABLV”, “Trasta komercbankā” un “PNB bankā”. Finanšu izlūkošanas dienests līdzekļus iesaldē uz laiku, bet tam lietas pārņem izmeklētāji un tālāk jau tiesas. Precīzi dati grūti lēšami, bet absolūti lielākā daļa iesaldēto līdzekļu pēdējos divos gados pēc tam arestēti kriminālprocesos.

“Latvijā ir ienākusi tāda nauda, kas nav uzskatāma par pašu parastāko naudu. Tā nauda, kas vēsturiski te ir gājusi cauri, tā lielākoties pieder ļoti, ļoti ietekmīgiem cilvēkiem. Mums, tiesību aizsardzību iestādēm, ir jācīnās ar ļoti nopietnu, teiksim tā, pretspēku,” komentēja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Lai gan Aizsardzības komisijā atzinīgi vērtēja dienesta darbu, Saeimā viedoklis nav viennozīmīgs. Izskan pārmetumi, ka naudas atmazgāšanas novēršanas prasībās Latvija aizgājusi par tālu, pamatīgi apgrūtinot dzīvi uzņēmējiem sadarbībā ar bankām. Iecerēts mēģināt mīkstināt likuma prasības.

“Ir vairākas lietas, kas ir izdevušās, kaut vai attiecībā uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu par naudas iesaldēšanu pārsūdzēšanu. Patlaban situācija nav normāla, ka uzņēmumam var tikt iesaldēta nauda uz gandrīz nekāda pamata. Jau naudu iesaldē, zinot mūsu tiesu sistēmu, tas ir uz vairākiem gadiem,” pauda Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis (JKP).

Aizvadītājos trijos gados kopumā Latvijā kā nelikumīgi iegūtus konfiscēja vairāk nekā 90 miljonu eiro, arī nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus, dārgakmeņus, vērtspapīrus un citas vērtības. Tas gan uzreiz nenozīmē šo līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā, tie var būt novirzīti arī cietušajām personām.