Eksperti rosina nevienlīdzību un nabadzību Latvijā mazināt ar pabalstiem un pensijām

4 komentāri

Nodokļu sistēma kā viens no instrumentiem, ar ko ne tikai audzēt vidējo labklājības līmeni, bet arī mazināt ienākumu nevienlīdzību. Šī, protams, jau ilgstoši ir smaga problēma – rādītāji, kas sociālās nevienlīdzības rādītāji Latvijā ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā.

Latvijā mazināt nevienlīdzību un nabadzības riskus, valsts cenšas ar dažādiem nodokļu atvieglojumiem. Taču Latvijas Banka secinājusi, ka ar nodokļu svirām liela daļa mazturīgo iedzīvotāju nemaz nav sasniedzama, tādēļ uzskata, ka ir jāvērtē nodokļu atlaižu lietderība.

“Šobrīd zināms uzsvars ir likts uz nodokļu sistēmas rīkiem, piemēram, dažādām nodokļu atlaidēm – neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamo. Šobrīd šie neapliekamie minimumi ir paaugstināti līdz līmenim, ka, turpmāk paaugstinot, tas papildu efekts uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu būs ļoti minimāls,” skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

“Vai nevienlīdzības mazināšanas instrumenti nodokļu formā ir izsmelti – droši vien, ka jā. Ja raugāmies no tā viedokļa, ka mums gandrīz trešdaļa visu sociāli apdrošināto deklarē, ka saņem minimālo algu. Tad jautājums, protams, vai celt vēl neapliekamo minimumu vai atvieglojumus par apgādībā esošo un to vēl var izmantot cilvēki,” vaicā Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Lai situāciju uzlabotu, Latvijas Banka rosina stiprināt pensiju un pabalstu sistēmu. Piemēram, mazo pensiju saņēmējiem – kas ir viena no apdraudētākajām grupām – nevienlīdzības plaisu mazinātu pensiju piemaksas, nevis neapliekamā minimuma celšana, kā tas ir tagad. Savukārt nodokļu atvieglojumus par apgādājamo varētu aizvietot ar pabalstiem.

“Latvijas Bankas ierosinājums man šķiet ļoti labs, jo tas, manuprāt, tiešām precīzi mērķētu pa to cilvēku, pa to cilvēku kategoriju, kuriem atbalsts ir visvairāk nepieciešams. Bet te mēs nonākam  pie jautājuma – no kā finansēt šo pabalstu palielinājumu?”

Latvijas Banka aprēķinājusi, ka nepieciešamo finansējumu varētu iegūt aktīvāk cīnoties pret ēnu ekonomiku. Ja aplokšņu algu īpatsvars Latvijā būtu tuvs Lietuvai un Igaunijai, budžeta ieņēmumi ik gadu būtu vismaz 300–400 miljonus eiro lielāki.

“Skaidrs, ka gadu laikā ēnu ekonomiku neapkaros. Bet ir arī citas iespējas. Viena no iespējām ir tā, ka Latvijā ir ļoti daudz dažādi alternatīvie nodokļu maksāšanas režīmi, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļi. Un pakāpeniski atsakoties no šiem režīmiem, nodokļu palielināšanās potenciāls ir visai nozīmīgs,” pauž Latvijas ekonomikas analītiķis Ingars Zustrups.

Jautājums par mikrouzņēmumu nodokļa režīma likvidēšanu parādījies arī gaidāmās nodokļu reformas diskusijās. Tās nupat sākušās Saeimā.