Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām

1 komentārs
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām
ROMĀNS KOKŠAROVS, F64

Saeima šodien, 25. oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023. gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023. gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga – apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam – apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023. gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% – 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

“Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā līmeņa vadītājiem,” iepriekš sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pauda, ka grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.

Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas. Paredzams, ka tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana.

Tāpat ar grozījumiem plānots ieviest arī citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus – trīs līmeņu algu skalu, samaksas piesaisti ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešanu īpaši pieprasītu jomu speciālistiem.

2023.gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība 2024.gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

Iepriekš pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem, skaidrojot likumprojekta nepieciešamību, norādīja, ka grozījumu būtība ir palielināt konkurenci un arī konkurētspēju valsts pārvaldē.

“Mēs visi vēlamies kompetentu un spējīgu valsts pārvaldi, jo mēs esam faktiski no tās atkarīgi, bet valsts pārvalde ilgstoši sūdzas un pamatoti sūdzas, ka ir ļoti grūti pieņemt cilvēkus darbā, jo atalgojums nav konkurētspējīgs. Tātad šis likumprojekts to arī mainītu,” sacīja Ministru prezidents.

Kariņš vienlaikus skaidroja, ka Saeimai nodotais likumprojekts neattiektos uz nevienu pašlaik vēlētu amatpersonu, jo atalgojuma pieaugums gaidāms tikai no 2023.gada.

1 komentārs