Darba likums: Saeimai grozījumi būs jāskata vēlreiz

1 komentārs
Darba likums: Saeimai grozījumi būs jāskata vēlreiz
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Jaunievēlētajai Saeimai pavisam drīz būs jālemj, ko darīt ar virsstundu apmaksas regulējumu. Grozījumus Darba likumā savā pēdējā sēdē pieņēma vēl iepriekšējā Saeima, taču Valsts prezidents likumu atdeva otrreizējai caurlūkošanai.

Valsts prezidents atdeva atpakaļ Saeimai grozījumus darba likumā, kas paredzēja uz pusi mazināt samaksu par virsstundām darbiniekiem tajās nozarēs, kas noslēgušas ģenerālvienošanos – šobrīd to izdarījuši grozījumu iniciatori būvnieki, pretī apņemoties līdz 780 eiro celt minimālo algu nozarē.

Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzskata, ka prezidenta argumenti šādam lēmumam neiztur kritiku: “Tur ir fundamentāla nesapratne par to, ko nozīmē koplīgumi un Satversmē nostiprinātās tiesības uz koplīgumiem. To, ka koplīgumi paredz tiesības ne tikai piešķirt papildu bonusus, kā tas, iespējams, bija padomju laikos, bet koplīgumi ir veids, kā veicināt nozaru attīstību, celt produktivitāti.”

Ģenerālvienošanās galvenais mērķis esot celt konkurētspēju nozarē, mazinot ēnu ekonomiku, kurā strādā pat puse būvnieku. Minimālās algas celšana piespiestu būvniekus legalizēt daļu ienākumu. Tomēr vienlaikus būvnieki grib līdzsvarojošu mehānismu. “Virsstundu apmaksai šobrīd valstī noteiktā plakanā 100% likme, protams, nozīmē to, ka nav iespējams tik būtiski celt minimālo algu,” pauž Fromane.

Valsts prezidents likuma grozījumus vērtēja kā fragmentārus un nepietiekami izstrādātus. Mēģinot sekmēt atsevišķu nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar normu piemērošanu citās nozarēs, turklāt tas ir negodīgi pret tiem, kuri jau tagad maksā nodokļus.

Grozījumus lūdza neizsludināt arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš ir neizpratnē, kāpēc nozare jau šobrīd neizvairās no aplokšņu algām: “Te ir sapinušies meistarībā un mēģina vēl, teiksim, pūst miglu sabiedrībai acīs, stāstot, ka ziniet, tā būtiski uzlabos gan šo te likumīgo vidi, tātad tiks maksāti vairāk nodokļi un, respektīvi, no algām, kas viņiem ir īstenībā, bet mums vajag šo piekāpšanos no valsts puses. Nu, tur ir absurds. Es ieteiktu maksāt taisnīgus un godīgus atalgojumus.”

No piedāvātajiem grozījumiem zaudētu tie darbinieki, par kuriem jau tagad tiek maksāti nodokļi no lielām algām, jo tiktu būtiski mazināta samaksa par virsstundām.

“Manuprāt, uz darba ņēmēju rēķina tas ir valstij absolūti nepieņemami.” Tiesībsargs neredz loģiku šiem grozījumiem un akcentē, ka būvniekiem jau tagad neviens neliedz slēgt ģenerālvienošanos. Tas vienlaikus kā vērtējamu uzskata Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumu mazināt apmaksu par pirmajām divām virsstundām visās nozarēs. Tikmēr būvnieki savu redzējumu neplāno mainīt un liek cerības uz jauno Saeimu, jo, neparedzot minimālās algas celšanai līdzsvarojošus mehānismu, prognozē strupceļš.

Jaunievēlētā Saeima pilnvērtīgu darbu varētu sākt vien novembra beigās, tāpēc arī uz strīdīgo likuma grozījumu skatīšanu vēl jāpagaida.
1 komentārs