Covid-19 krīze: Latvija pieteikusies tikai 1,65 no diviem miljardiem pieejamās ES naudas

16 komentāri

Eiropas Parlaments šo nedēļu noslēdza ar “Atveseļošanas un noturības mehānisma” izveidi. Tas ir fonds, no kura dalībalvalstis nākamajos gados, novēršot pandēmijas sekas un modernizējot ekonomiku, varēs iegūt kopumā vairāk nekā 670 miljardus. Iepazīstoties ar diezgan lielā slepenībā tapušo Eiropas Komisijai (EK) iesniegto Latvijas atveseļošanas plānu – sociālie partneri un eiroparlamentārieši ir neizpratnē par to, ka Latvijai potenciāli gan degunu varētu aiziet vairāki simti miljonu. Finanšu ministrija gan šādus pārmetumus noraida.

Ar Eiropas Savienības finanšu tirgos aizņemto naudu dalībvalstis ar dotācijām un aizdevumiem kopumā 672,5 miljardu eiro apmērā varēs finansēt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas. Atbalsta pakete dalās divās daļās – pieejamie aizdevumi un granti – jeb nauda, kuru dalībvalstīm nevajadzēs apmaksāt. Latvijai trīs gadu griezumā šajā aploksnē ir divi miljardi. Valdība gan pieteikusies uz par teju 300 miljoniem mazāku summu.

Eiropas parlamentārietis Roberts zīle norāda, ka iesniegtais plāns ir neizprotams, tapis sasteigs, turklāt slepenībā: “Šo plānu izstrādājot ir rakstīts, ka ir jāsadarbojas gan ar reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem NVO un vēl kaut kas jābūt mijiedarbībai. Bet nekas tāds nebija īsti noticis un pašās beigās tika parādīts sociālajiem partneriem – nezinu kam vēl – kuriem tika ieteikts, ka variet sūtīt savus ieteikumus uz Briseli. Apmēram tā, lai Eiropas komisija papildina Latvijas plānu ar viņu priekšlikumiem, kas ir tā mazliet dīvainī.”

Finanšu ministrija nenoliedz, ka plāns tapis steigā – komisijas izvirzīto termiņu dēļ. Tomēr noliedz pārmetumus, ka Latvija apzināti nav pieteikusies uz pieejamo naudu.

“Mēs nedrīkstam iekļaut pasākumus, kurus par diviem miljardiem ja beigu beigās izrādīsies, ka līdzekļi mums būs pieejami 1,6 miljardu apmērā, kas mums pēc tam radis robu budžetā apmēram 350 miljonu eiro apmērā,” saka finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV).

Eiropas komisija izvirzījusi sešus ieguldījumu virzienus, no kuriem divi ir svarīgākie – 37% jātērē klimata mērķu sasniegšanai, 20% jāiegulda digitalizācijā. Pārējais – ilgtspējai, veselībai, kohēzijai un jaunatnei.  Pēc Latvijas iesniegtā plāna izriet, ka vairāk nekā 80% līdzekļu aizies publiskajam sektoram, nepilni 20-it privātajam. Proti. lauvas tiesa Eiropas Savienības atveseļošanās fonda naudas nonāks ministriju būvniecības un IT iepirkumiem – sociālie partneri uzsver, ka uzņēmēju organizāciju ieteikumi procesā tikuši ignorēti.

“Ja jau sākotnēji mēs būtu iesaistītu pie pašiem pamatiem, iespējams, tas rezultāts būtu savādāks. Nu, tagad tas ir tāds, kā ir. Mūsu “Excel” tabula liecina, ka tomēr proporcija ir par labu publiskajam sektoram, kur arguments ir tāds, ka kurš gan cits šo pasūtījumu veiks ja ne privātais. Jā, no vienas puses, tai pašā laikā šī disproporcija ir pārāk liela,” vērš uzmanību LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Finanšu ministrija norāda, ka lai saņemtu Eiropas naudu – nacionālajiem plāniem ir jāatbild komisijas izvirzītajiem ieguldījumu virzieniem, kā arī jārisina problēmas, ko Eiropa ik gadu dalībvalstīm norāda savās rekomendācijās.

“Viņi redz, ka mūsu pusē ir jārisina sociālie pabalsti, veselības finansējums, uzlabojumi ekonomiskajos noziegumos. Tas ir tas, kur viņi redz, kur mums šī nauda ir jāizlieto un tur mums būs diezgan jautājumi vai un cik tālu mēs savā pusē varēsim piekrist EK. Daudz kur mēs nevarēsim piekrist, jo tas nozīmē palielināt nodokļus un jāsaka ir tā, ka komisija šo tur kā burkānu: redziet, jums te ir divi miljardi, bet jums ir jāmaina budžeta struktūra. EK ir uzņēmusi lielu cīņu ar dalībvalstīm, lai beidzot šīs rekomendācijas tiktu ieviestas, tai skaitā arī Latvijā drīz vien fokuss no naudas dalīšanas novirzīsies uz daudz daudz nopietnākiem jautājumiem. Šī nauda vēl ir ļoti tālu, līdz mēs tiksim pie viņas dalīšanas,” stāsta Dālderis.

Iesniegtos nacionālos plānus koriģēs Eiropas Komisija un jau tagad ir prognozējams, ka būs neatbilstības, līdz ar to nav garantijas, ka mūsu valsts saņems arī šos līdzekļus.

“Es nezinu nevienu citu valsti, kura nebūtu pieteikusi uz visu triju gadu pienākošos aploksni, kura nav jāatmaksā nekad. Kā var saprast pēc valdības lēmuma, ka daļu EK koriģēs un neatbalstīs. Faktiski jūs jau pa divu gadu naudu zināt, ka nedabūsiet apstiprinājumu uz divu gadu aploksnes – 6 miljardiem. Latvija, iesniedzot projektu, jau zināja, ka tur būs nepilnības – kas nozīmē, ka neveidojam savu redzējumu, kā mēs ar Eiropas naudu palīdzam tikt āra no šis krīzes, bet mēs gaidām, kad Eiropas komisija mums pateiks, ko mums tur vajadzētu mainīt,” vērš uzmanību Zīle.

Savukārt runājot par aizdevumu daļu – Latvijai pienākas 2,48 miljardi eiro. Tomēr kā norāda finanšu ministrija – Latvija piesardzīgi vērtēs iespēju aizņemties.

“Šobrīd Latvijas kredītreitings un mūsu iespējas aizņemties pašiem kā suverēnai valstij ir ļoti labas un līdz ar to mums iespējams nevajadzēs aizņemties šādu naudu ar smagiem nosacījumiem un jau divreiz aizņemtiem procentiem, ja varam paši sev aizņemties par zemākiem – tā ir mūsu attieksme šodien,” pauž Dālderis.

Finanšu tirgos Eiropas Savienība ar 672 miljardu lielo aizņēmumu izies vasaras sākumā. Līdz ar to dalībvalstis pirmos avansa maksājumus varētu saņemt augustā.