CFLA varētu atprasīt naudu par būvnieku kartelī iesaistītajiem objektiem

4 komentāri

Šonedēļ daudz dzirdēts par Konkurences padomes atklāto un sodīto būvnieku karteli, kā kontekstā var sekot apjomīgas tiesu prāvas un par virkni būvobjektu var arī nākties atmaksāt no Eiropas fondiem saņemtos miljonus, vēsta TV3 Ziņas.

Būvnieku kartelī iesaistītie uzņēmumi uzvarējuši iepirkumos visdažādākajās pilsētās – Ogrē, Smiltenē, Ventspilī un citviet. Konkurences padomes apkopotie dati liecina – vairāk nekā pusē gadījumu šos projektus daļēji līdzfinansējusi arī Eiropas Savienība. Par fondu naudu atbildīgā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) norāda – pret šāda tipa korupciju būs nulles tolerance.

Gundega Šulca, CFLA direktora vietniece programmu un projektu attīstības jautājumos

“Faktiski situācija ir tāda, ka Eiropas Komisija koriģē izdevumus un tas ir pienākums CFLA koriģēt šos izdevumus, ja ir piemērots sods par šo te konkurences pārkāpumu. Mums ir pienākums vērsties arī pret tiem gadījumiem, kur projekts ir noslēdzies.”

Aģentūra patlaban izvērtē Konkurences padomes lēmumu, balstoties uz kuru taps skaidrs. cik lielā apmērā naudu atprasīt. Ja izrādīsies, ka kartelī bijis iesaistīts arī kāds no pasūtītājiem, nauda būs jāatdod 100%. Ja pasūtītāji nebūs iesaistīti, atprasīt varēs 10-25% no piešķirtās summas. Te gan būtiska piezīme – nauda būs jāatdod nevis būvniekiem, bet gan pasūtītājiem.

“Tā būs pašvaldība vai kāda cita institūcijas, kas ir šī finansējuma saņēmējs. Atsevišķos gadījumos sanāk, ka bez vainas vainīgajiem mēs atprasīsim šo naudu,” atzīst Šulca.

Tā varētu būt gana liela motivācija Rīgas domei un Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) tiesāties. Saskaņā ar Konkurences padomi (KP), karteļa dalībnieki šie pasūtītājiem īstenojuši tādus projektus kā Okupācijas muzejs, Rīgas pils, Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde un citi.

“Tas, ko es Jums šodien varu atbildēt – rīcība noteikti sekos. Iemesls, kāpēc es to šobrīd nekomentēju vairāk, ir tieši tāpēc, ka mēs vēlamies šim procesam ļoti labi sagatavoties,” pauda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par!/Progresīvie”).

“Esam atzinuši par nepieciešamu pieprasīt no KP papildus informāciju, lai iegūtu to kopējo ainu par iepirkumiem, kas figurē šajā karteļa lietā. Pēc visu apstākļu izvērtēšanas, secinot to, ka mēs esam cietušie šajā procesā, mēs ar visu atbildību vērsīsimies pret būvniekiem,” apliecināja VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Karteli KP atklāja, pateicoties sarunu ierakstiem, vairākos no kuriem pieminēti arī pasūtītāji. Lai gan sarunās paši pasūtītāju pārstāvji neesot piedalījušies, no karteļa dalībnieku sarunām noprotams, ka par nelikumīgo vienošanos viņi zinājuši. Piemēram, runājot par Rīgas pils atjaunošanas projektu, karteļa dalībnieku sarunu ieraksti liecina, ka, visticamāk, tieši pasūtītājs izteicis vēlmes par iepirkuma uzvarētājiem.

“lieciet jebkuru celtnieku, izņemot “Re&Re” un , “lai nebūtu ”Skonto”.

Rīgas domes objektos redzamākais pasūtītāju pārstāvis vienmēr bijis ilggadējais Īpašumu komitejas vadītājs un bijušais mērs Oļegs Burovs. Ierasti atsaucīgais politiķis šoreiz no intervijas atteicās, rakstiski paužot, ka KP vajadzētu vairāk izglītot pasūtītājus, kā rīkoties, rodoties aizdomām par konkurences pārkāpumiem.

“Šajā karteļa gadījumā, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) ēkas iepirkuma komisijā noteikti strādāja arī KNAB darbinieki, un pat šīs tiesībsargājošās iestādes cilvēki neredzēja šī karteļa pazīmes,” komentēja Burovs.

Tā kā uzņēmums “Velve” savu iesaisti kartelī atzinis, viņu īstenotajos projektos līdzekļus aģentūra varētu atprasīt jau tuvākajā laikā. Attiecībā uz pārējiem objektiem process varētu ilgt pat vairākus gadus, jo daudzi būvnieki konkurences padomes lēmumu solījuši pārsūdzēt.

Lasi vēl:

4 komentāri