Burovs: Jādomā par papildu filtriem iepirkumu procedūrās un jāapsver zaudējumu piedziņa no karteļa dalībniekiem

3 komentāri
Burovs: Jādomā par papildu filtriem iepirkumu procedūrās un jāapsver zaudējumu piedziņa no karteļa dalībniekiem
OKSANA DŽADANA, F64

Ņemot vērā, ka Konkurences padome (KP) konstatējusi aizliegtu vienošanos starp būvkompānijām, visiem pasūtītājiem, kas strādā ar lieliem objektiem, ir jāiepazīstas ar iestādes lēmumu un rekomendācijām, un, ja tas ir iespējams, jāiekļauj papildu filtri iepirkumu procedūrās, uzskata Rīgas domes deputāts, bijušais Rīgas mērs un Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

“Protams, jādomā arī par zaudējumu piedziņu, ja tā ir juridiski iespējama. Iespējams, KP būtu regulāri jāpiedāvā valsts un pašvaldību institūciju iepirkumu speciālistiem semināri par konkurences jautājumiem, jo tie ir sarežģīti, pasūtītāja iespējas ietekmēt, piemēram, to pašu karteli, ir niecīgas, tāpēc būtiski regulāri saņemt no KP informāciju par to, kādi rīki var būt pasūtītājam,” norāda Burovs.

Lasi vēl – Starp 77 būvnieku karteļa objektiem ir arī Rīgas pils, KNAB ēka un LU centrs Torņakalnā

Viņš vērš uzmanību uz to, ka šajā karteļa gadījumā, piemēram, KNAB ēkas iepirkuma komisijā noteikti strādāja arī KNAB darbinieki, un pat šīs tiesībsargājošās iestādes cilvēki neesot pamanījuši karteļa pazīmes.

“Pasūtītājs, pēc būtības, ir ķīlnieka lomā,” norāda Burovs, piebilstot, ka kontroltāmes ir publiski pieejamas un iepirkumu dalībniekiem savlaicīgi zināmas.

Viņš skaidro, ka pasūtītājs, veicot iepirkumus par dažādiem būvdarbiem ir atbildīgs par korektas iepirkuma dokumentācijas izstrādi, lai būtu iespējama konkurence. Vienlaikus pasūtītāja atbildība ir arī par kvalitāti, cik kvalitatīvs būs rezultāts, īpaši publiskajos objektos, kuros tiek ieguldīta valsts vai pašvaldību nauda.

Tieši šādos objektos kvalitātes un kvalifikācijas jautājumi ir ļoti būtiski, jo ir jārestaurē vēsturiskās ēkas, vai jāveido jauni apjomi vēsturisko ēku tuvumā vai pat vecajos apjomos. “Šādos iepirkumos nav iespējams pilnībā liberalizēt kvalifikācijas prasības, jo ja ir nepieciešama restaurācija, tad ir nepieciešami restauratori, ja ir nepieciešamas sarežģītas metāla konstrukcijas, tad ir vajadzīga pieredze šādu konstrukciju izbūvē,” skaidroja Burovs.

Pretējā gadījumā esot pārāk liels risks iegūt nekvalitatīvu būvi un valstij vai pašvaldībai ciest zaudējumus dēļ tā. Labs piemērs tam esot gadījums ar Rakstniecības muzeju, kur būvnieks rezultātā nepaveica neko. Laiks tiks novilcināts un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums pazaudēts.

Tie objekti, kur ir ES līdzfinansējums, esot vēl sarežģītāki dēļ tā, ka finansējuma pieejamība ir terminēta, un ir jāiekļaujas laikā grafikā, lai nezaudētu naudu, piebilda Burovs.

LETA jau ziņoja, ka tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes – VEF kultūras pils, kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija u.c.

Lasi arī:

KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī “Taureņi” un sanatorijā “Jūrsalīcis”, Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

3 komentāri