Budžets 2022: cels neapliekamo minimumu un algas dažādās jomās

0 Komentāru

Valdība piektdien, 24. septembrī, lēma par nākamgad papildu tērējamo – gandrīz septiņsimt miljonu eiro – sadali, kā rezultātā Saeimas vēlēšanu gadā kāps neapliekamais minimums un algas dažādās jomās, taču būs arī diezgan daudz tēriņu, tostarp uz parāda, vēsta TV3 Ziņas.

Pēc vakardienas politiskās vienošanās par naudas dalīšanu nākamā gada valsts budžetā valdība šodien, 24. septembrī, pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai šos lēmumus apstiprinātu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzsvēra, ka nākamgad būs iespēja sadalīt būtiskus papildu līdzekļus, vienlaikus neceļot nodokļus un nesamazinot finansējumu svarīgās jomās. Vakar izskanējušie papildu 300 miljonu eiro ir tikai tā sauktie bāzes izdevumi. Kopējais papildu sadalāmās naudas apmērs krietni lielāks – gandrīz 700 miljonu eiro. Starp tiem finansējums, ko var iekļaut gadskārtējos budžeta izdevumos, piemēram, algu izmaksāšanai, kā arī līdzekļi vienreizējiem pasākumiem, piemēram, investīcijām uz deficīta jeb aizņemtas naudas rēķina.

Paredzēts, ka nākamgad deficīts būs 3,8% no iekšzemes kopprodukta, tautsaimniecības izaugsme 5%, savukārt valsts parāds būs jau gandrīz 51% no IKP.

Ministriju perspektīvā, ņemot vērā gan investīcijas, gan gadskārtējos izdevumus, redzams, ka lielākais papildu finansējums paredzēts veselības un satiksmes nozarei, reģioniem, kā arī Zemkopības ministrijai un Ekonomikas ministrijai.

Savukārt, runājot jau konkrēti par lietām, ko iedzīvotāji tieši izjutīs savos maciņos, paredzēts celt neapliekamo minimumu, tam nākamā gada vidū sasniedzot 500 eiro, kā arī palielināt algas mediķiem, iekšlietu jomā strādājošajiem, pedagogiem, kā arī sociālās aprūpes centru un kultūras jomas darbiniekiem.

Premjera Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets piedzīvojis vairākas sastāva izmaiņas, taču, par spīti tam, viņa vadītajai valdība šis ir jau ceturtais budžets un pēdējais pirms nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām.

Premjers gan norāda, ka vēlēšanu tuvumu budžeta sarunās viņš neesot izjutis.

Krišjānis Kariņš (JV), Ministru prezidents

“Atspulgs tam ir bijis tas, ka, veidojot budžetu, neviens no partneriem, ne viens no ministrijām, nav un nebija parādījies presē ar individuālu uzstādījumu. Mēs visi sapratām, kas tas laiks nav domāts “es un mans”, bet gan “mēs un mūsu valsts”.”

Budžeta izskatīšanu Saeimā ierasti pavada bažas par tā sauktajām deputātu kvotām, kurās parlamentārieši sadala daudzas samērā nelielas naudas summas paši vien sev izvēlētiem mērķiem – biedrībām, baznīcu jumtiem, pietuvinātajām pašvaldībām un citviet. Finanšu ministrs teicās, ka par kvotām runāts neesot, taču gluži neņēmās garantēt, ka bez tām iztiksim.

“Saeimas deputāti bieži ir tuvāk vēlētājiem un redz arī, kādas ir problēmas. Šī problēma varbūt kopējā kontekstā izkrīt. Šīs tiesības Saeimas ir.”

Tālāk jau valdībai jāsagatavo paši budžeta un pavadošie likumprojekti. Finanšu ministrs valsts galveno politikas dokumentu Saeimā iesniegs 14. oktobrī.

0 Komentāru