Banku analītiķi šogad Latvijas ekonomikā prognozē pieaugumu par 4-4,5%

0 Komentāru
Banku analītiķi šogad Latvijas ekonomikā prognozē pieaugumu par 4-4,5%
EDIJS PĀLENS, LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4-4,5%, prognozēja banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par ekonomikas attīstību otrajā ceturksnī.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka, atbrīvojoties no nospiestības, vērojamais atlēciens ekonomikā bija gaidīts, taču spēks, ar kādu tas īstenojies, ir pārsteidzošs. Tomēr līdzīgi scenāriji īstenojas arī citviet pasaulē, tostarp eirozonā, lai gan eirozonas IKP pirmskrīzes pozīcijās varētu atgriezties tikai nākamā gada sākumā.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka Latvijas ekonomika pirmskrīzes līmenī ir atgriezusies 2021.gada otrajā ceturksnī, nedaudz iepaliekot no Lietuvas un Igaunijas, kas to iespēja gada pirmajos trijos mēnešos.

“Veiksmīgo atjaunošanos ir kaldinājuši labvēlīgie apstākļi ierobežojumu atcelšanai un masveidīgie atbalsta stimuli pasaulē, tostarp Latvijā. Mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī “palecās” par 16%. Arī turpmāk patēriņš būs viens no galvenajiem virzītājspēkiem, neskatoties uz vērojamo noskaņojuma vājināšanos. Pirktspēja turpina uzlaboties un darba tirgus atgūstas, tādēļ primārais nosacījums būs epidemioloģiskā situācija, kas noteiks tēriņa iespējas un drošumu,” sacīja Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka patēriņu atbalstīja arī apjomīgais eksporta pieaugums, kas uzrādījis pieaugumu par 16%. Īpaši vēlami ir redzēt investīciju atjaunošanos, kurās pieaugums bijis par 11,2%, īpaši to, ka ieguldījumi mašīnās un iekārtās pieauga par 23,8%, bet intelektuālā īpašuma produktos – par 22%. Papildus izaugsmi stimulēja valsts tēriņu atbalsts, kas šajā laikā palielinājušies par 7,1%.

“Vērtējot ekonomikas izredzes, joprojām nāksies rēķināties ar Covid-19. Gada otrajā pusē redzēsim tālāku ekonomikas sniegšanos pēc jaunām virsotnēm. Tomēr tempu varētu nedaudz koriģēt noskaņojuma vājināšanās. Jo lielāka būs saslimstības izplatība, jo piesardzīgāks būs patēriņš. Tomēr sagaidāms, ka plašu slēgšanu nenotiks,” sacīja Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka apstrādes rūpniecība saskarsies ar piegādes puses traucējumiem, bet pakalpojumu nozare būs svarīgāks izaugsmes virzītājspēks. Atbalstu sniegs arī fiskālie stimuli, ko nākamgad aizstās Eiropas fondu “cunami”, kas ļaus pastiprināti aktivizēties investīcijām.

“Vismaz tuvākajā gada laikā neremdējamais ārējais pieprasījums ļaus turpināties eksporta ekspansijai. Tādēļ šim gadam IKP prognoze tiek pacelta līdz 4,3%, bet nākamgad sagaidāms pieaugums 5,2% apmērā. Cerības uz vakcīnas spēju atrisināt koviddrāmu ir izrādījušās par daudz optimistiskas, tādēļ tā ietekme uz pasauli un Latviju vēl turpmākos gadus saglabāsies, kas nozīmē arī lielākas sezonālās svārstības un laika apstākļu ietekmi uz ekonomiku. Atsevišķām nozarēm tas nozīmē kardinālu biznesa modeļa maiņu. Taču reizē tas ir radījis cerības, ka krīze palīdzēs atbrīvot digitalizācijas potenciālu, ko dēvē par ceturto rūpniecisko revolūciju. Ja patiešām panāksim krasu produktivitātes pieaugumu, tas būs ļoti labvēlīgi vidēja termiņa izaugsmei,” pauda Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, lai gan ekonomika ir nonākusi pirmskrīzes pozīcijā, ekonomika nav statiska un uz to attiecas teiciens, ka divreiz vienā un tajā pašā upē neiekāpsi. “Jebkura krīze atnes zināmas korekcijas. Jo īsāka ir krīze, jo lielāka iespēja pietuvoties pirmskrīzes situācijai. Jo ilgāk, jo situācija kļūst par jauno realitāti. Kontekstā to akurāti varam novērot saistībā ar globālo finanšu krīzes ietekmi pirms vairāk nekā desmit gadiem, kuras ietekmi joprojām šur tur var saskatīt,” minēja “SEB bankas” makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis atzina, ka nedaudz negaidīti ekonomika atgriezās pirmskrīzes pozīcijā jau šā gada otrajā ceturksnī. Taču tas noticis uz to nozaru rēķina, kuru vīruss nav ietekmējis vai tās ir spējušas ātri pārkārtoties. Savukārt ar atpūtu, tūrismu, izklaidi un ēdināšanu saistītajās nozarēs situācijas normalizēšanās bija ierobežotā apmērā. “Tā kā vīruss vēl turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, tur atgriešanās pirmskrīzes pozīcijās būs nepieciešami 2-3 gadi, noteiktos aspektos var prasīt arī ilgāku laiku. Tas arī rada daudziem jautājumus – ko darīt ar savu profesiju, nodarbošanās vai biznesu,” viņš atzīmēja.

Pēc Gašpuita paustā, šogad ekonomika situācijai būs jau pielāgojusies, atguvusi zaudēto un iezīmējusi jaunos attīstības virzienus. Tas ir pavēris darba iespējas nozarēs, kur attīstība kūsā, bet skartākajās nozarēs situācija joprojām būs nenoteikta. Sarežģītāk būs tiem, kuriem ir grūtības, nav iespējas vai vēlēšanās mainīties. Tādēļ šiem cilvēkiem krīze turpināsies, neskatoties uz to, ka ekonomika jau sen būs aizsteigusies garām pirmskrīzes līmenim. “Būtiski ir spēja palīdzēt tiem, kas vēlas iekļauties jaunajā realitātē,” viņš uzsvēra.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka spēcīgais ārējais pieprasījums rūpniecībā un augošā globālā tirdzniecība, ar Covid-19 saistīto ierobežojumu daļēja atcelšana, kā arī valsts ekonomikas sildīšanas pasākumi ir veicinājuši Latvijas ekonomikas atkopšanos, un šā gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP ir pārsniedzis pirms Covid-19 krīzes līmeni.

“Straujš IKP pieaugums šā gada otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomikā pašlaik visi rādītāji tiek salīdzināti ar Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemāko punktu. Taču tas nemaina faktu, ka šis ir straujākais Latvijas ekonomikas kāpums kopš 2007.gada, un šobrīd Latvijas ekonomika ir jau 0,8% virs pirms Covid-19 līmeņa. Arī Lietuvas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī bija par aptuveni 0,8% lielāka nekā 2019.gada ceturtā ceturksnī, taču Igaunijai pēdējā gada laikā ir izdevies apsteigt Latviju un Lietuvu, un tās IKP šobrīd ir par vairāk nekā 6% lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma,” pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja, ka no nozaru viedokļa analizēt ekonomikas sniegumu nav nozīmes, jo nozaru darbība šobrīd tiek salīdzināta ar pandēmijas krīze sākuma zemāko punktu, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozare šā gada otrajā ceturksnī ir augusi 42,5%, taču joprojām ir par 46% mazāka nekā 2019.gada otrajā ceturksnī. “Faktiski pakalpojumi šobrīd ir vājākais posms Latvijas ekonomikā, jo arī izklaides un transporta nozares joprojām būtiski atpaliek no pirms Covid-19 līmeņa. Vienlaikus zīmīgi, ka, neskatoties uz apjomīgajām valsts budžeta investīcijām, būvniecībā šā gada otrajā ceturksnī ir augusi tika par 1,1%. Tas varētu būt saistīts ar ierobežoto būvmateriālu pieejamību un būvniecības izmaksu pieaugumu. Taču priecē, ka investīcijas kopumā ir augušas par 11,2%,” sacīja Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka izaugsme Baltijas reģionā saglabāsies spēcīga arī šā gada otrajā pusē un 2022.gadā.

“Investīcijas no Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās fonda, atlikušo Covid-19 ierobežojumu atcelšana un pakalpojumu nozaru atveseļošanās, kā arī būtiski mājsaimniecību uzkrājumi un spēcīgais ārējais pieprasījums turpinās atbalstīt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Protams, Covid-19 pandēmija un jauni vīrusa izplatības viļņi joprojām ir risks ekonomikai. Tomēr valstīs ar augstu vakcinācijas līmeni, piemēram, Lielbritānija vai Izraēla, šobrīd ir vērojams būtiski zemāks hospitalizāciju un mirstības līmenis nekā iepriekšējos Covid-19 viļņos. Vīrusam kļūstot mazāk bīstamam mazinās arī nepieciešamība pēc dažādiem ierobežojumiem, un ar to saistītā negatīvā ietekme uz ekonomiku. Tomēr Latvijā vakcinācijas aptvere ir būtiski zem ES vidējā un tuvākajos mēnešos varētu būt nepieciešams atjaunot atsevišķus ierobežojumus,” klāstīja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi ir sasnieguši maksimumu, un pēdējos mēnešos ekonomikas dati lielākajās ekonomikās kļūst mazāk pozitīvi, un arvien biežāk ir vājāki, nekā tos ir prognozējuši analītiķi.

“Šobrīd valdības sāk mazināt fiskālos deficītus un inflācijas pieaugums arvien vairāk liek arī centrālajam bankām domāt par monetāro atbalsta pasākumu ierobežošanu. Arī pasaules rūpniecībā nākamgad krājumu līmeņi varētu būt atjaunoti, kas varētu nozīmēt pieprasījuma mazināšanos pasaules rūpniecībā. Par iespējamu pasaules rūpniecības cikla bremzēšanos šā gada nogalē, kā arī nākamā gada sākuma, jau šobrīd signalizē Ķīnas ražotāju noskaņojuma kritums pēdējos mēnešos un kreditēšanas ātruma sarukums. Iepriekšējos gados tas ir signalizējis pasaules ražošanas pieprasījuma vājināšanos turpmākajos 9-12 mēnešos. Tomēr ES fiskālie noteikumi ir apturēti līdz 2023.gadam, un Baltijas mājsaimniecības Covid-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas būtiskus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā,” sacīja Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka Latvijas IKP šogad varētu augt par aptuveni 4,5%, bet nākamgad par 4,5-5%.

Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP pieaugums gada laikā bija straujākais kopš 2007.gada otrā ceturkšņa, brīža pirms tā saucamā inflācijas apkarošanas plāna stāšanās spēkā, kā arī pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir viens no visu laiku spēcīgākajiem, proti, atskaitot pandēmijas pirmā viļņa pārvarēšanas brīdi pērn, ceturkšņa pieaugums vēl spēcīgāks bija tikai 2006.gadā.

“Atšķirībā no laika pirms 15 gadiem, šobrīd ekonomiku virza nevis patēriņa neprāts, bet atbrīvošanās no pandēmijas laika ierobežojumiem, kā arī ekonomikas ilglaicīgās izaugsmes stāsts,” pauda Strautiņš.

Tostarp viņš atzīmēja, ka Latvijas un pasaules ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas ir radījušas lieliskas iespējas apstrādes rūpniecībai. Ja IKP ir pārsniedzis 2019.gada beigu līmeni mazāk nekā par 1%, tad rūpniecībā pārsniegums ir ap 7%. Izmantojot ārkārtas apstākļu radīto pieprasījuma grūdienu, nozare ir guvusi iespējas palielināt tirgus daļas pasaulē un nopelnīt naudu tālākai modernizācijai. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, kad apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība kritās par 6,9%, šā gada pavasarī tā ir augusi par 15,2%. Citās ļoti svarīgās eksporta nozarēs – komercpakalpojumos, informācijas un sakaru pakalpojumos pievienotā vērtība vēl nedaudz atpaliek no iepriekšējām virsotnēm. Taču tas skaidrojams ar joprojām daļēji ierobežoto aktivitāti iekšzemē, pakalpojumu eksporta dati uzrāda noturīgu progresu šajās jomās. Savukārt transporta joma pagaidām apmēram par piektdaļu atpaliek no līdzšinējām virsotnēm, šī plaisa saglabāsies ilgāku laiku, jo strauja tranzīta atgūšanās nav gaidāma.

Savukārt tirdzniecībā aktivitāte, pēc Strautiņa minētā, ir tuva pandēmijas sākumpunkta līmenim. “Šajā un saistītajās nozarēs mums šobrīd dinamika atpaliek no kaimiņvalstīm, jo īpaši no Lietuvas. Par to viņus šobrīd nevajadzētu skaust, citur Baltijā patēriņa un mājokļu tirgus bums jau tuvojas pārmērību slieksnim, ja vien to jau nav pārkāpis. Prioritāte šobrīd ir iepriekšējos gados radušās eksporta attīstības atpalicības pārvarēšana. Diemžēl par spēju izdarīt to ātri prognozes nav optimistiskas, jo pārējo Baltijas valstu panākumu saknes meklējamas iepriekšējās desmitgades pirmajā pusē un vēl senāk pieņemtos politiskos lēmumos, kuri tikai tagad nes augļus,” sacīja Strautiņš.

Viņš arī pauda pārliecību, ka progress turpmākajos ceturkšņos Latvijas ekonomikā būs “pieklājīgs”, lai arī tik spilgti skaitļi vairs nav gaidāmi.

“Domājams, ka šobrīd jeb trešajā ceturksnī IKP pieaugums ceturkšņa laikā varētu būt daudz mērenāks: 1-2% robežās, bet ceturtajā ceturksnī būs vēl vājāks jaunu sanitāro risku dēļ, pirms jauna paātrinājuma nākamgad. Taču nav lielu šaubu, ka šogad IKP pieaugums pārsniegs 4%, nākamgad tas varētu būt 5-6% robežās. Latvija šogad būs izlietojusi lielāku daļu no cikliskās atgūšanās rezerves, attiecīgi nākamgad tās paliks mazāk, taču tad būs citi izaugsmi virzoši faktori,” sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka attīstība turpmākajos gados būs ļoti atkarīga no investīcijām. “Ziņas no mājokļu tirgus ar katru mēnesi spēcīgāk signalizē, ka šis izaugsmes dzinējspēks strauji uzņem apgriezienus, turklāt ne tikai Rīgā un tās apkārtnē. Ir svarīgi to atbalstīt ar visiem iespējamiem politikas instrumentiem, jo ekonomikas pavasarī vēl var būt salnas, kas var visvairāk skart patēriņu, savukārt globālo loģistikas ķēžu konvulsijas un iespējamā koksnes tirgus korekcija uztur mērenus riskus eksporta pusē, tā perspektīvas kopumā gan ir ļoti labas,” pauda Strautiņš.

Arī “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA atzīmēja, ka Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī  ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni pateicoties tam, ka vīrusa atkāpšanās ļāvusi mazināt ierobežojumus.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, domājot par gada nogali, lielam optimismam pagaidām nav pamata.

“Pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bijis visās nozarēs, izņemot lauksaimniecību, kur šis gads laika apstākļu dēļ nebūs bijis tik veiksmīgs kā iepriekšējais. Straujākie pieauguma tempi, kā gaidīts, reģistrēti tajās nozarēs, kas pagājušā ceturkšņa laikā varēja pēc ilgāka pārtraukuma atsākt darboties. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozare (+42,5%), kur izmitināšanā pieauguma temps mērāms pat trīsciparu skaitļos, bet ēdināšanā – kāpums par turpat trešo daļu. Divciparu pieauguma tempi vērojami vēl virknē nozaru, kurās pirms gada redzējām būtisku aktivitātes sarukumu, piemēram, tirdzniecībā, transportā, kā arī mākslā, izklaidē un atpūtā. Tomēr gan izmitināšanā un ēdināšanā, gan transportā, gan mākslas un izklaides nozarē līdz pirmskrīzes līmeņiem vēl tāls ceļš ejams,” sacīja Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka ir jāizceļ veselības aprūpes nozare, kurā reģistrēts 39% kāpums. “Skaidrojums līdzīgs kā pirmajā ceturksnī – lielā mērā pie vainas ir strauji palielinātais darbinieku atalgojums. Arī valsts tēriņi kopumā ir būtiski auguši – gan algu kāpuma, gan ar vakcināciju saistīto izdevumu dēļ,” teica Zorgenfreija.

Tāpat viņa minēja, ka joprojām spēcīgi auga apstrādes rūpniecība – par 15,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas kopā ar atkopšanās sākšanos pakalpojumu eksportā arī izskaidro kāpumu kopējos eksporta rādītājos par 16%. “Lai gan preču pusē 2019.gada līmeņi jau sen kā pārsniegti, pakalpojumu eksportā līdz pirmskrīzes rezultātiem neaizsniegsimies vēl ilgi,” uzsvēra Zorgenfreija.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā piebilda, ka vasaras laikā Latvijas ekonomika turpināja veseļoties – strauji audzis patēriņš, cienījamus rezultātus, visdrīzāk, joprojām uzrādīja arī eksports. Tālāku aktivitātes atjaunošanos rudens mēnešos tūrismā, gaisa transportā, kā arī citās tieša kontakta pakalpojumu nozarēs apdraud Covid-19 delta varianta izplatība un ļoti zemā vakcinācijas aptvere Latvijā. “Tas, visdrīzāk, diemžēl nozīmēs vismaz atsevišķu ierobežojumu atjaunošanu rudenī un ziemā. Jāsaka gan, ka ekonomikas dalībnieki arvien labāk prot pielāgoties dzīvei ierobežojumu ēnā, līdz ar to “Swedbank” prognozē ekonomikas sabremzēšanos, bet ne kritumu gada beigās. IKP izaugsme šogad prognozēta 4% apmērā,” sacīja Zorgenfreija.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%. Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī – 8,1 miljards eiro.

0 Komentāru