Ārstu biedrība: Akcīzes nodoklis alkoholam jāceļ straujāk

7 komentāri
Ārstu biedrība: Akcīzes nodoklis alkoholam jāceļ straujāk
ITAR-TASS / SCANPIX

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) mudina amatpersonas straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, informēja biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

“Esam pret iedzīvotāju nodzirdīšanu dažu pierobežas tirgoņu interešu apmierināšanas nolūkā,” klāstīja biedrības prezidente. LĀB ieskatā, alkohola akcīzes likmes nedrīkst iesaldēt vai palielināt tikai kosmētiski.

Aizsilniece uzsvēra, ka stiprā alkohola akcīzes nodokļa pakāpeniska kāpināšana vai saglabāšana pašreizējā līmenī ir pretrunā ar sabiedrības veselības ilgtermiņa interesēm un liedz valstij gūt papildu ieņēmumus, kas ir nepieciešami veselības aprūpes budžeta palielināšanai.

Pēc LĀB prezidentes paustā, alkohols ir viens no galvenajiem mirstības un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, Aizsilniece norādīja, ka Latvijā vīrieši vidēji patērē lielāko alkohola daudzumu no visām ES valstīm.

Pasaules Veselības organizācijas 2016.gada dati liecina, ka starp 30 Eiropas valstīm statistiski Latvijā ir sliktākie rādītāji iedzīvotāju nāves gadījumu skaitā alkohola lietošanas rezultātā. Dati tiek iegūti, rēķinot vienu patērētā absolūtā alkohola litru uz 100 000 iedzīvotāju. Rezultātā secināms, ka alkohola patēriņa dēļ Latvijā ik gadu mirst teju 450 cilvēki.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) publiski paudis, ka atgriešanās pie 2019.gada sākuma likmes papildinājumā ar stiprā alkohola akcīzes nodokļu likmes kāpumu no 2020.gada 1.marta, kā to paredzēja ilgtermiņa akcīzes nodokļu politika Latvijā, radīšot “šoku”, norādīja Aizsilniece.

LĀB iestājas par likumdošanu, kas stimulē alkohola patēriņa samazināšu un sekmē sabiedrības veselību. “Neesam arī naivi un saprotam, ka akcīzes nodoklis var tikt novirzīts valstij un sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšanai, tostarp, sabiedrības veselības veicināšanai un, jā, arī mediķu algām,” piebilda biedrības prezidente.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par 2019.gadu, budžeta ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa atpaliek no nospraustā mērķa – netika iegūti teju 30 miljoni eiro no plānotajiem ieņēmumiem, norāda LĀB, uzsverot, ka neiegūtos akcīzes ieņēmumus valsts būtu varējusi novirzīt akūtāko nozares problēmu risināšanai.

Aizsilniece mudināja amatpersonas rīkoties saskaņā ar likumā nolemto un straujāk paaugstināt alkohola akcīzes likmes, pretējā gadījumā būšot skaidrs, ka šis Saeimas sasaukums strādā alkohola tirgotāju, nevis mediķu un iedzīvotāju interesēs.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, šādu nostāju pauda finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV) intervijā Latvijas Radio. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta paredzēts ļoti būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam, kas var radīt nozīmīgus negūtos ieņēmumus budžetā.

Dālderis uzsvēra, ka precīzus skaitļus, kādi varētu būt šie negūtie ieņēmumi, ir ļoti grūti pateikt, taču tie varētu būt apmēram 10-20 miljonu eiro apmērā.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta akcīzes nodokļa likme vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) pieaugs no 101 eiro līdz 111 eiro par 100 litriem, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) – no 168 eiro līdz 185 eiro, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1564 eiro līdz 2025 eiro. Alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem akcīze pieaugs no 7,4 eiro līdz 8,1 eiro.