Arī prokuratūra uzlikusi arestu Ernesta Berņa mantai

3 komentāri
Arī prokuratūra uzlikusi arestu Ernesta Berņa mantai
EDIJS PĀLENS, LETA

Arī prokuratūra jūnijā uzlikusi arestu likvidējamās “ABLV Bank” bijušajā līdzīpašnieka Ernesta Berņa kapitāldaļām uzņēmumos, liecina “Firmas.lv” informācija.

LETA jau rakstīja, ka atbilstoši Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 2021.gada 2.februāra lēmumam par aresta uzlikšanu mantai konstatēts, ka SIA “Cassandra Holding Company” 100% akcijas pieder AS “Syzygy Capital”, kurā 96,37155% akciju pieder Bernim. Ņemot vērā minēto, piemērots arests Berņa mantai – “Cassandra Holding Company” 56 875 826 kapitāldaļām 56 875 826 eiro vērtībā. Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu iespējamu mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Tāpat ENAP februārī piemērots arests Bernim piederošajām SIA “Jūras avots” 131 639 kapitāldaļām 131 639 eiro vērtībā, lai nodrošinātu iespējamu mantas konfiskāciju, kā papildsodu.

Vienlaikus “Firmas.lv” informācija liecina, ka februāra beigās un marta sākumā veiktas izmaiņas šo uzņēmumu patiesajos labuma guvējos – par “Cassandra Holding Company” patieso labuma guvēju kļuvusi Berņa sieva Nika Berne un meita Asja Berne, bet par “Jūras avots” patieso labuma guvēju kļuvusi Nika Berne.

Tāpat ENAP februārī pieņēmis lēmumu par arestu attiecībā uz Bernim pilnībā piederošo uzņēmumu “Bofo”, kā arī uz Bernim un “ABLV Bank” bijušajam valdes priekšsēdētāja vietniekam Vadimam Reinfeldam piederošo uzņēmumu “Omnia Analytics”.

Šogad 9.martā reģistrētas arī divas komercķīlas.

Tostarp vienas komercķīlas devējs ir Asja Berne, ņēmējs – Bernis, bet parādnieks – Nika Berne. Nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 57 103 838 eiro. Ar minēto komercķīlu Ieķīlātas “Syzygy Capital” akcijas. Ar šo komercķīlu nodrošinātas Asjas Bernes un Nikas Bernes, kā solidāru kopparādnieču saistības pret Berni, kas izriet vai var izrietēt no 2021.gada 5.marta uztura līguma. Komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles. Aizliegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Savukārt otras komercķīlas devējs ir Nika Berne, ņēmējs – Bernis, bet parādnieks – Asja Berne. Arī šajā ķīlā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 57 103 838 eiro. Ar minēto komercķīlu ieķīlātas “Syzygy Capital” akcijas. Ar šo komercķīlu nodrošinātas Nikas Bernes un Asjas Bernes, kā solidāru kopparādnieču saistības pret Berni, kas izriet vai var izrietēt no uztura līguma.

“Syzygy Capital” patiesās labuma guvējas kopš šā gada 24.februāra ir Nika Berne un Asja Berne. Vienlaikus Nika Berne ar “Syzygy Capital” starpniecību kļuvusi arī par “ABLV Bank” vienu no diviem patiesajiem labuma guvējiem līdztekus līdzšinējam bankas līdzīpašniekam Oļegam Fiļam.

“Firmas.lv” jaunākā informācija liecina, ka ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras 14.jūnija lēmumu piemērots arests Berņa AS “ASG Resolution Capital” akcijām (kapitāldaļām) 79 256 200 eiro vērtībā, kuru īpašumtiesības pastarpināti caur “Syzygy Capital” nostiprinātas Nikai un Asjai Bernēm.

Tāpat “Firmas.lv” informācija liecina, ka ar prokuratūras 14.jūnija lēmumu piemērots arests Berņa “Cassandra Holding Company” kapitāldaļām 59 017 237 eiro vērtībā, kuru īpašumtiesības pastarpināti caur uzņēmumu “Syzygy Capital” nostiprinātas Nikai un Asjai Bernēm.

Valsts policija pērn martā aģentūrai LETA apliecināja, ka Valsts policijā ir 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot “ABLV Bank” kontus, turklāt aptuveni desmit lietās ir pazīmes, ka bankas darbinieki, iespējams, snieguši atbalstu legalizēšanas darbībās.

Policija pērn vasarā veica procesuālās darbības saistībā ar vairāku simtu miljonu eiro iespējamo atmazgāšanu “ABLV Bank”.

Iepriekš sāktajā ENAP kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā sadarbībā ar prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Valsts ieņēmumu dienestu un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju “Cert.lv” tika veiktas vairāk nekā 40 kratīšanas dažādās vietās Rīgā un Rīgas reģionā.

Policijā arī norādīja, ka iepriekš vienu no sāktajiem kriminālprocesiem savā lietvedībā pārņēma Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, un izmeklēšanu turpina uzraugošais prokurors kā procesa virzītājs. LETA jau rakstīja, ka šī lieta ir par vismaz 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju “ABLV Bank” un tajā ir 14 personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību.

Atbilstoši iepriekš publiski ziņotajam un Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” rīcībā esošajai informācijai šajā lietā iesaistīts Bernis, uzņēmējs Andris Putniņš, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs, kuru prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi. Tajā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais “ABLV Bank” pārstāvniecības Minskā vadītājs Jevgenijs Terjohins.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. “ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi.

3 komentāri