EM: Arī turpmāk apstrādes rūpniecībai Latvijā ir potenciāls attīstībai

0 Komentāru
EM: Arī turpmāk apstrādes rūpniecībai Latvijā ir potenciāls attīstībai
Foto: F64 (Gatis Gierts / f64)

Arī turpmāk apstrādes rūpniecībai Latvijā ir potenciāls attīstībai, it īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Viņš norādīja, ka apstrādes rūpniecības izlaides apjomi jūlijā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 5,1% lielāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieaugums bija 7,9%. Kopumā 2021.gada septiņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 8,3% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Tāpat viņš atzīmēja, ka jūlijā gada griezumā, līdzīgi kā iepriekšējos trīs mēnešos, pieaugums bija vērojams lielākajā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Strauji auga gatavo metālizstrādājumu (+17,5%), ķīmiskās rūpniecības (+28,6%) un automobiļu un piekabju (+31,8%) ražošanas apjomi. Tāpat būtisks pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija citām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Mēreni pieauga lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokrūpniecības apjomi (+0,2%).

Savukārt negatīvas tendences apstrādes rūpniecībā jūlijā gada griezumā bija vērojamas otrā lielākajā apakšnozarē – pārtikas rūpniecībā (-3,3%). Jau sesto mēnesi turpina samazināties metālu ražošanas apjomi (-25,5%).

Gergelevičs vērsa uzmanību, ka jūlijā gada griezumā, strauji auga arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Par 23,2% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, bet nedaudz straujāk – eksportā realizētās produkcijas apjomi – par 23,7%. Īpaši strauji auga kokapstrādes produkcijas, kā arī ķīmiskās rūpniecības produktu realizācija.

“Stabils pieprasījums lielākajā Latvijas preču noieta tirgū – Eiropas Savienībā dod iespēju apstrādes rūpniecības uzņēmumiem saglabāt pozitīvus izaugsmes rādītājus. Arī turpmāk apstrādes rūpniecībai ir potenciāls attīstībai, it īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina,” teica Gergelevičs.

Vienlaikus kā risku viņš minēja Covid-19 pandēmijas jaunos paveidus un to ietekmi uz procesiem globālajā ekonomikā.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsvēra, ka ražošanai un eksportam joprojām ir nozīmīga loma pandēmijas negatīvās ietekmes mazināšanā.

“Arī jaunākie dati apliecina, ka eksports ir viens no galvenajiem mūsu ekonomikas izaugsmes virzītājspēkiem. Tāpēc šobrīd svarīgi ir nodrošināt drošu darba vidi mūsu nozarēm, tai skaitā veicināt vakcinācijas aptveri un epidemioloģisko pasākumu ievērošanas turpināšanu, kas ietekmēs nozares attīstību ne tikai tuvākajos mēnešos,bet arī turpmākajos gados. Eksportētāji sacenšas globālajā arēnā. Tās valstis, kas ātrāk sasniegs “pūļa imunitāti”, ātrāk samazinās nenoteiktību, atcels noteiktos ierobežojumus, kā rezultātā notiks ekonomikas atveseļošanās, ārējās tirdzniecības izaugsme un investīciju tempa atjaunošana, kas rezultēsies lielākos ienākumos gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem,” teica Vitenbergs.

0 Komentāru