Eksperti šogad prognozē Latvijas ekonomikas attīstības sabremzēšanos

Pievienot komentāru
Eksperti šogad prognozē Latvijas ekonomikas attīstības sabremzēšanos
IEVA ČĪKA, F64

Krišjāņa Kariņa (JV) valdība ķērusies pie sava pirmā un šobrīd galvenā uzdevuma – šā gada valsts budžeta izstrādes. Budžetam bija jābūt gatavam jau sen, taču koalīcija tagad vienojusies, ka to pieņems pēc diviem mēnešiem. Tikmēr ekonomisti brīdina par izaugsmes bremzēšanos, kas var negatīvi ietekmēt valsts ieņēmumus. Finanšu ministrs gan pārliecināts, ka vismaz šogad jostas savilkt vēl nevajadzēs.

Valdības izveide pēc vēlēšanām prasīja rekordilgu laiku, 109 dienas, tādējādi Latvija jauno gadu sāka ar Māra Kučinska (ZZS) Ministru kabineta veidoto tehnisko budžetu. Jaunā koalīcija vienojusies, ka 28. martā Saeima apstiprinās pilnvērtīgu valsts ieņēmumu un izdevumu plānu. Taču jau tagad skaidrs, ka vairums iedzīvotāju nekādas izmaiņas nejutīs.

“Mēs pārņemsim esošo tehnisko budžetu, kas ir ietvars 2019. gadam, un pieliksim klāt tās iniciatīvas, kuras parlaments jau apstiprinājis, tātad mediķu algas un programmas, kuras jau bija uzsāktas, bet šogad neturpināsies,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc Reira teiktā, viens no šādiem izņēmumiem varētu būt atalgojuma palielināšana valsts sociālo aprūpes centru darbiniekiem. Pārējiem jārēķinās ar naudu, ko piešķīrusi Kučinska valdība. Tikmēr eksperti sākuši runāt par ekonomikas attīstības tempu palēnināšanos, jo ārējā vide esot sliktākā pēdējos trīs gados.

“Mēs redzam diezgan daudz signālu, ka Eiropas ekonomika bremzējas, pasaules tirdzniecība aug ievērojami lēnāk, kas ir būtiski mūsu ražotājiem un pakalpojumu eksportētājiem. Vācijas ekonomika pat varētu nonākt recesijā, un, protams, mums tas ir liels eksporta tirgus un negatīvi atsauksies uz mūsu ekonomiku,” norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš prognozē, ka gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas izaugsme varētu būt tikai 2%, kas divreiz lēnāk nekā pērn. Ievērot piesardzību politiķus mudina arī fiskālas disciplīnas padome.

Reirs gan pārliecināts, ka zvanīt trauksmes zvanus par gaidāmām grūtībām ir pāragri, jo Latvijas ekonomiku joprojām silda Briseles miljardi.

Līdz ar to valdība nemainīs budžeta plānā ierakstīto prognozi, kas paredz iekšzemes kopprodukta izaugsmi par 3% procentiem. Vai jostu savilkšana gaidāma nākamgad, to esot pāragri teikt.