Eksperti prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies

3 komentāri

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nedaudz palēnināsies, bremzējot arī algu straujo kāpumu, tā prognozē eksperti. Taču ikdiena gan turpinās sadārdzināties līdzīgi kā pērn.

Krīzes šogad nebūšot, taču Latvijas ekonomikas pulss šogad būs vārgāks nekā gribētos, lai Latvija pēc ienākuma līmeņa straujāk tuvotos Eiropas Savienības (ES) valstu vidējam līmenim, prognozē eksperti. Tautsaimniecības pieaugums “atdzisīs” līdz pāris procentiem. Tam ir vairāki iemesli. Turpinās nenoteiktība būtiskās tirdzniecības partnervalstīs, kas jau pērn sāka bremzēt Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas.

Latvijas Bankas makroekonomikas eksperte Daina Paula norāda: “Uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki tālāku investīciju lēmumu pieņemšanā, kā arī daļa uzņēmumu jau būtiski investējuši kapacitātes palielināšanā iepriekš, un šobrīd drīzāk viņu prātus aizņem tāda doma, kā varēs šīs jaudas noslogot.”

Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš atklāj, ka “ekonomikas ziņā šis gads būtiski neatšķirsies no 2019. gada.”

Arī bankas kļuvušas daudz piesardzīgākas, vērtējot sadarbību ar klientiem. Tas varētu kopumā ierobežot ekonomikas attīstību veicinošos investīciju apmērus. Taču vēl lielais nezināmais ir draudi Latvijai iekļūt tā dēvētajā ”pelēkajā sarakstā”, kas ir zīmogs valstij tam, ka netiekam galā ar ”naudas atmazgāšanu” un finanšu noziegumiem kopumā.

Iespējams, jūtot notiekošo, arī patērētāji kļūst piesardzīgāki un atļaujas tērēt mazāk nekā to darīja iepriekš, pateicoties algu kāpumam. Tātad arī ekonomikas sildītājs – iekšējais pieprasījums – var sarukt.

“Jau vairāku mēnešus varam vērot negatīvu gada izaugsmi tādu preču tirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, kas saistīti ar mājokļa remontu un labiekārtošanu,” norāda Paula.

Taču tas nenozīmē, ka arī cenas nepieaugs – eksperti prognozē 2 līdz 2,5% inflāciju. Tā būšot tuva iepriekšējā gada aptuveni 2,8%. Pusprocenta apmērā inflācija būs saistīta ar nodokļu celšanos degvielai, tabakai, alkoholam. Taču kopumā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju svarīgajām pārtikas cenām drastisku pieaugumu neparedz. Kā ierasts pēdējos trīs, četros gados, algu dēļ straujāk turpinās augt pakalpojumu cenas.

“Vidēji 3% tas pieaugums ir, un tas turpināsies,” bilst Āboliņš.

Lai arī atvēsinoties ekonomikai, uzņēmējiem mazināsies iespēja turpināt strauji celt algas, joprojām to kāpums vidēji divtik pārsniegšot inflāciju – proti, tās varētu augt par 5% līdz 7%, jeb vidēji 50 līdz 70 eiro, tādējādi vidējā alga varētu pietuvoties 1200 eiro pirms nodokļiem.

“Tomēr tas demogrāfiskais spiediens ir liels, joprojām fona emigrācija, cilvēku skaits, kas iet pensijā, ir daudz lielāks nekā jauniešu skaits, kas nāk darba tirgū iekšā, tas spiediens uz algām ir,” norāda Āboliņš.

Līdzšinējais algu pieaugums varētu būt mazinājis aizbraucēju straumi labklājīgāku valstu virzienā, jo migrācijas dati uzrāda mazākus mīnusus.

“Latvijas pilsoņu izbraukšana ir mazinājusies, bet tā joprojām pastāv noteiktā līmenī un to varbūt diktē ne tik daudz kaut kāda ekonomikas krīzes situācija, kas mums, par laimi, nav, bet drīzāk tas, ka ir kaut kādi cilvēki, kas šeit nespēj realizēt savas ambīcijas,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Ekonomikas atvēsināšanās, mazāks aizbraucēju skaits ļautu šogad izvairīties no darba tirgus pārkaršanas. “Tāds spiediens, kā bija iepriekš vērojams darba tirgū, šajā gadā vairs nav gaidāms, līdz ar to arī spiediens uz algu palielinājumu nebūs tik nozīmīgs,” saka Paula.

Rezumējot eksperti secina – iedzīvotājiem nav pamata būt pārlieku piesardzīgiem savos ikdienas tēriņos, jo biedējošu, lielu riska faktoru ekonomikā nav.