Eksperti: Latvijas ekonomika sāk sabremzēties; par krīzi runāt vēl pāragri

5 komentāri

Šis nav tikai vājuma brīdis, var būt darīšana ar kaut ko ļaunāku, tā ekonomisti komentē šonedēļ publicētos Latvijas preču eksporta datus, kas apstiprina jau iepriekš pamanīto – mūsu valsts tautsaimniecība, kas ilgstoši bija starp straujāk augošajām Eiropas Savienībā, sākusies sabremzēšanos.

TV3 Ziņas aptaujāja trīs Latvijai tradicionālu nozaru pārstāvjus, kuri atzīst, ka ekonomisko tempu krišanos var just, tomēr par krīzes tuvošanos runāt esot pāragri.

Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī pieauga par 2,1%, kas ir vājākais radītājs pēdējo triju gadu laikā, apstiprinot ekspertu prognozes par izaugsmes tempu palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā. Globālās ekonomiskās izaugsmes tempu sabremzēšanās ietekmē Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 8%, kamēr pērn palielinājās par 15%.

Spilgts piemērs ir meža nozare. Koksnes produktu eksports pēdējos trīs gadus strauji kāpa, bet šogad gaidāms kritums. “Gada sākuma mēs brīdinājām, ka šis gads nebūs tik izdevies. Tas ir daudzu iemeslu salikums. Mums pagājušais gads bija lielisks un tādus rezultātus grūti sasniegt, jo cenas bija debesīs. Otrs ir biznesa cikliskums, pasaulē ir sabremzējums, un to mēs arī automātiski jūtam,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Vairākām koku grupām cenas ir samazinājušās divkārt, tāpēc arī mežizstrāde vairs nav tik aktīva. Nozare, kuru nereti dēvē par Latvijas zaļo zeltu, gan esot optimistiska raugoties nākotnē. “Ja mēs runājam par meža nozari, kas aptver, sākot no sēklām un beidzot ar koka mēbelēm, mēs veidojam 5-6% no IKP, tāpēc esam svarīga nozare, bet mums nav signāls, ka ir iestājusies krīze.”

Vēl viena joma, kuras attīstītības tempi sākuši piebremzēties, ir būvniecība. Pēdējos trijos gados būvniecības produkcijas apjoms palielinājies par 50%, pārsniedzot divus miljardus eiro. Tas bija saistīts ar Eiropas Savienības fondu ieplūšanu, tomēr naudas apguvē sasniegta kulminācija, un tagad pamazām piezogas bažas, vai jomu negaida jauna krīze, kas saistīta ar fondu naudas pārrāvumu.

“Cerams, ka tas būs pēc iespējas īsāks periods, protams, tas atkarīgs no sarunām Briselē. Tomēr mēs ceram, ka arī šis periods tiks aizpildīts gan ar privātajām investīcijām, gan arī no valsts puses ar lieliem valsts objektiem, “Rail Baltic”, dzelzceļa elektrifikācija, Liepājas cietums, tie ir milzīgi, simtos miljonos mēram projekti,” atzīst Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja pienākumu izpildītājs.

Ne tos labākos laikus piedzīvo arī tranzīta nozare, kura pēc apjoma ir kļuvusi mazāka kā IT joma. Gada laikā ostās apgrozījums sarucis par 10%, bet dzelzceļā – par 14%. Lielāka ietekme ir no Krievijas vestajām kravām.

“Ogļu cena ir nokritusies līdz diezgan zema līmenim, tas nozīmē, ka ogļu ieguve tiek samazināta, tai skaitā Krievijas šahtās, un tie, kas ogles tirgo, cenšas tās pieturēt un uzkrāt, ar cerību tirgot, kad ogļu cena pieaugs. Arī Rīgā ir uzkrājušies ogļu krājumi, terminālī tās ir, bet ar kuģiem tās aktīvi izvestas netiek,” skaidro Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Tomēr par spīti Austrumu kaimiņu politiskiem lēmumiem, arī tranzīta krīze gaidīta netiekot. Arī eksperti ekonomisko krīzi neprognozē, tomēr brīdina, ka straujas ekonomikas attīstības laiks ir garām, un drīzumā to sajutīs arī strādājošie, kuriem būs arvien grūtāk saņemt algu pielikumu.