Komentāri
Eksperti brīdina par ekonomikas bremzēšanos, kas var ietekmēt arī valsts maciņa stāvokli
FOTO: LETA

Latvijas tautsaimniecības attīstība vairs nav tik strauja. Gan Latvijas banka, gan Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti brīdina par ekonomikas bremzēšanos nākamgad, kas var ietekmēt arī valsts maciņa stāvokli. Eksperti norāda uz bīstamību, ko var radīt kreditēšanas straujais kritums, un vienlaikus aicina īstenot.

Daudzas lietas Latvijā uzlabojas: sarucis bezdarbs, aug algas, ir zema inflācija. Tomēr Ukrainas-Krievijas konflikta dēļ pieaug nenoteiktība un cilvēki mazāk tērē. Tāpēc ekonomika bremzējas un līdzšinējo 4% izaugsmes vietā pieaugums ir mazāks. Pie šāda secinājuma nonākuši starptautiskā valūtas fonda eksperti, kas visu šo nedēļu Rīgā iepazinās ar Latvijas tautsaimniecības datiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Mēs prognozējam, ka ekonomika šogad pieaugs par 2,5 līdz 3% robežās. Nākamgad mūsu pieauguma prognoze ir līdzīga, bet ļoti iespējams, ka Liepājas metalurgs atsāks ražošanu. Un ja tā, tad tas var pievienot izaugsmei vēl pus procentu ekonomikas kāpumam,”  norāda SVF misijas Latvijā vadītājs, Šehars Aijars.

Latvijas Bankas prognozes ir līdzīgas – valsts ekonomika nākamgad augs par 2,7%, kas gan būs mazāk nekā šā gada 2,8%. Centrālā banka arī brīdina par briestošiem papildu riskiem ekonomikai.

”Gadā Latvijas Banka brīdināja, ka sākusies pārkaršana, šobrīd mēs jūs brīdinām, ka sākās atdzišana. Mums šobrīd.. ja mēs toreiz gribējām bremzēt kreditēšanu, mums nebija instrumentu, tad šobrīd mēs redzam, ka mums ir jāsāk stimulēt kreditēšana. Tāpēc ir jāsēžas pie galda, atmetot visas, visus, tā teikt aizvainojumus, visas sāpes, kas bijušas, ..domājot par Latviju,”  stāsta Latvijas Bankas prezidents, Ilmārs Rimšēvičs.

Kā norāda Latvijas bankas prezidents, būtu jānoskaidro, kāpēc bankas nekreditē, jo nauda tām ir. Iemesli var būt dažādi – jaunie maksātnespējas nosacījumi, kas paredz nolikto atlēgu principu, uzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšana, problēmas tiesu sistēmā saistībā ar maksātnespējas administratoru darbību. Taču tikpat labi tās var būt bažas par iespējamu nodokļu celšanu budžeta deficīta lāpīšanai. Patlaban budžeta deficīts plānots neliels – 1% līmenī.

Tomēr Rimšēvičs neslēpj raizes, ka budžeta deficīts nākamgad var izrādīties lielāks nekā plānots, jo tā veidošanā izmantota pārāk augsta inflācijas prognoze. Krītošo naftas cenu dēļ Centrālā banka inflācijas prognozi ir samazinājusi līdz 1,4%.

Arī Starptautiskais valūtas fonds šajā ziņā aicina uzmanīties un sekot ekonomikas izmaiņām. Vienlaikus abas ietekmīgās institūcijas mudina valdību īstenot strukturālās reformas izglītībā, veselībā, tiesu sistēmā. Tam būs izšķirīga nozīme tautsaimniecības izaugsmē, Latvijas spējā saglabāt konkurētspēju eirozonā un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā.

Lasi vēl