Ekonomistu apvienība: Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs visai īslaicīga

1 komentārs
Ekonomistu apvienība: Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs visai īslaicīga
SIPA/SCANPIX

Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs visai īslaicīga, tomēr valstij ir jāfokusējas uz ilgtermiņa izaicinājumiem – ienākuma līmeņa celšanu un demogrāfiju, teikts “Ekonomistu apvienības 2010” pētījumā: “Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes”.

Pētījumā minēts, ka pirms pandēmijas Latvijas ekonomikas attīstība bija salīdzinoši līdzsvarota, ja neskaita darba tirgus pārkaršanas pazīmes. Inflācija tika kontrolēta, valdības finanses bija labā stāvoklī, nebija kredītu burbuļa vai citu ārēju draudu, kā tas bija novērojams iepriekšējā finanšu krīzē 2008.-2010.gadā.

“Lai arī abas krīzes ir pilnībā atšķirīgas, tomēr tās abas ir nozīmīgi ietekmējušas valsts tautsaimniecību. Abas krīzes ir pielīdzināmas notikumiem, kas parasti sabiedrību skar reizi gadsimtā, tomēr šoreiz tās nešķīra pat 15 gadi un tās abas tika piedzīvotas vienas paaudzes laikā,” norāda pētījuma autori.

Pētījuma autors Mortens Hansens atzīmē, ka abas krīzes ir parādījušas, ka Latvijas lielākais izaicinājums ir ilgtermiņa izaugsme un ienākumu līmeņa izlīdzināšanās ar pārējām Baltijas un Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Viņš arī aicina ņemt vērā, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas visu laiku ir atpalikusi no Baltijas kaimiņvalstīm.

“Pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju Latvija gliemeža ātrumā ir nedaudz pietuvinājusies Igaunijai, tomēr atšķirība 2021. gadā joprojām ir 16%. Satraucoši ir tas, ka palielinās plaisa starp Latviju un Lietuvu, jo Lietuva aug straujāk nekā Latvija. Latvija 2007.gadā bija gandrīz panākusi Lietuvu, tomēr pēc finanšu krīzes būtiski atpalika. Šobrīd Igaunija un Lietuva ir aptuveni vienādā līmenī, bet Latvija ievērojami atpaliek kā nabadzīgākā no trim valstīm. Pie tam Latvija pēdējos gados ir zaudējusi konkurences priekšrocības divos nozīmīgos sektoros – tranzīta pārvadājumos un banku nozarē”, norāda Hansens.

Viņš secina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku, visdrīzāk, būs īstermiņa un nav mainījusi galvenos Latvijas ilgtermiņa izaicinājumus ekonomikā – Latvijas atpalicību ienākumu ziņā un demogrāfisko krīzi.

“Jāņem vērā arī tas, ka ienākumu atpalicība nākotnē atkal var veicināt pastiprinātu iedzīvotāju emigrāciju uz valstīm ar augstāku labklājības līmeni, kur ir iespējams nopelnīt vairāk. Tāpēc par Latvijas prioritāti jākļūst atbilstošai ekonomiskā, politiskā un intelektuālā kapitāla ieguldīšanai, lai atrisinātu šīs galvenās valsts ilgtermiņa pastāvēšanas problēmas,” pauž Hansens.

Pētījumā norādīts, ka Covid-19 krīzei bija divas specifiskas iezīmes. Pirmkārt, ātrums, ar kādu tā ietekmēja kopējo situāciju ekonomikā, un, otrkārt, līdzīgu piemēru trūkums, kas palīdzētu prognozēt potenciālo krīzes virzību un sekas.

Pētījuma autori atzīmē, ka 2019.gada oktobrī nekas neliecināja par potenciālajiem draudiem, bet jau pusgadu vēlāk 2020.gadā tika prognozēts IKP kritums par 8%. Dramatiskās ekonomikas krituma gaidas vēlāk tika mainītas, jo pandēmijas ietekme uz ekonomiku izrādījās būtiski mazāka, nekā sākotnēji prognozēts, kas lielā mērā notika, pateicoties agrāk nepieredzētam atbalstam no ES un valsts puses, monetāro un fiskālo stimulu veidā.

Tāpat pētījumā atzīts, ka pandēmija un tai sekojošie ierobežojumi izraisīja šoku gan pieprasījuma, gan piegādes jomā. Īpaši smagi cieta gaisa pārvadājumu sektors, tūrisma nozare, kā arī izmitināšanas un restorānu bizness. Ierobežojumu dēļ tika izjauktas ierastās piegāžu ķēdes visā pasaulē. Inflācija nokritās līdz negatīviem rādītājiem jau 2020.gada aprīlī un atgūties spēja tikai 2021.gada martā, tomēr pētnieki secina, ka pandēmijas izraisītā krīze ekonomiku skāra salīdzinoši selektīvi – smagi cieta atsevišķas nozares, bet daudz mazākā mērā cieta citi sektori, tostarp ražošana, kur ir salīdzinoši lielāks nodarbināto skaits.

“2020.gadā bezdarbs Latvijā palielinājās par diviem procentpunktiem, ko nevar salīdzināt ar finanšu krīzi, kuras laikā bezdarbs kāpa par 12 procentpunktiem. Tā ir viena no būtiskām iezīmēm, kas Covid-19 krīzi atšķir no iepriekšējās finanšu krīzes, kad būtiski cieta faktiski visa ekonomika, līdz ar to finanšu krīzes ietekme bija būtiski smagāka un tās radītās sekas bija izjūtamas daudz ilgākā laika periodā. Pandēmijas radītās sekas ir asimetriskas – smagi ir cietuši noteikti sektori un arī valstis, kurās šiem sektoriem bija salīdzinoši lielāks īpatsvars, bet tā nav izraisījusi vispārēju ekonomisko krīzi,” uzsver pētnieki.

Pētījumā secināts, ka arī valstu un ES institūciju reakcija šajā krīzē bija daudz ātrāka un mērķtiecīgāka. Lai arī Latvijas IKP kritums pandēmijas laikā uz daudzu citu ES valstu fona bija salīdzinoši neliels, tomēr Latvija būs viena no Eiropas Atveseļošanās fonda lielākajām ieguvējām. Ar gandrīz diviem miljardiem eiro jeb 6,8% no 2020. gada IKP Latvija proporcionāli būs piektā lielākā šā fondu līdzekļu saņēmēja.

“Salīdzinot ES valstu atbalsta izdevumus pandēmijas laikā, jāsecina, ka valsts piemērotais atbalsts Latvijā bija ļoti mērens. Tas arī būtiski atpalika no Igaunijas un īpaši Lietuvas. Latvijas piemērotais atbalsts bija sestais zemākais ES valstu vidū, savukārt Lietuva izcēlās ar proporcionāli lielāko atbalsta paketi visas Eiropas mērogā. Tas ir skaidrojams ar to, ka Lietuvā 2020. gada oktobrī notika parlamenta vēlēšanas,” teikts pētījumā.

Pētījuma autori arī norāda, ka Latvija īstenoja virkni atbalsta pasākumu, kurus var iedalīt piecās kategorijās – pabalsti, aizdevumi un garantijas uzņēmumiem, nodokļi, nozaru atbalsts un ES finansējuma atbalsts. Ekonomistu apvienībā piebilda, tas būs turpmāko pētījumu jautājums, lai noteiktu, cik lielā mērā Latvijas valdības atbalsta pasākumi bija pietiekami un mērķtiecīgi.

“Šī krīze parādīja, cik svarīga ir stabila valsts fiskālā politika ar zemu valdības parāda līmeni. Neviena no lielajām reitingu aģentūrām, kas vērtē Latviju, pandēmijas laikā nepazemināja Latvijas līmeni. Latvijai bija iespējams aizņemties ar negatīvām procentu likmēm, un finanšu tirgos labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes. Tiek prognozēts, ka Latvijas IKP jau 2021.gadā varētu sasniegt pirmspandēmijas apmērus,” akcentē pētījuma autori.

Ekonomistu apvienības veiktais pētījums tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta liberālo spēku apvienību “Renew Europe Group”.

“Ekonomistu apvienība 2010” ir dibināta 1994. gadā – ar mērķi veicināt ekonomisko domu un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību Latvijā. Apvienības galvenie darbības virzieni ir ekonomisko programmu izstrādāšana un to īstenošanas veicināšana, ekonomisko pētījumu organizēšana un veikšana, konferenču un diskusiju organizēšana.

1 komentārs