Ekonomists: Latvijas pašvaldībām aizvadītais gads bija ļoti raibs

0 Komentāru
Ekonomists: Latvijas pašvaldībām aizvadītais gads bija ļoti raibs
LATVIJAS VALSTS MEŽI

Latvijas pašvaldībām pērnais gads, kas pavadīts Covid zīmē, bijis ļoti raibs, tā vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš iepazīstinājis ar pētījumu par eksportējošo nozaru sekmēm mūsu vietvarās.

Kā pandēmijas radīto ekonomikas krīzi pārdzīvojušas Latvijas pašvaldības un kādas ir mūsu jauno vietvaru tālākās attīstības perspektīvas, skaidroja TV3 Ziņas.

Vērtējot Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku, bieži runāts par valsti kopumā vai atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, taču savi stāsti, kā nedienas sāpējušas un pārvarētas, ir arī katram Latvijas novadam.

Ar pētījumu par Latvijas reģionu ekonomisko sniegumu un eksporta attīstību šonedēļ klajā nāca bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš klāstīja, ka Latvijas pašvaldībām aizvadītais gads bijis ļoti raibs un krīzes pārvarēšanā sekmes dažādas. Rēķinot pēc algu fonda eksportējošās nozarēs, starp izaugsmes līderiem pērn Ķekava, Limbaži, Līvāni, Ādaži un Kuldīga. Lielā mērā pateicoties augstas pievienotās vērtības produktiem vai spēcīgai specializācijai tā saucamajās tradicionālajās jomās, piemēram, mežu nozarē vai pārtikas pārstrādē.

Savukārt, visticamāk, pārejošu kritienu piedzīvojusi, piemēram, Valka, Saulkrasti un Mārupe, kur pamatietekme bija aviācijas nedienām krīzē. Ilgākā termiņā aug visi novadi, bet dažādā ātrumā.

Strautiņš arī kartē attēlojis katra novada ekonomisko personību, parādot, kura nozare Latvijas jauno vietvaru eksportā ir noteicošā. Daudzviet tās joprojām ir meža nozare, lauksaimniecība, pārtika pārstrāde, mašīnbūve. Rīgā – pakalpojumi.

Ekonomists rezumēja, ka eksporta nozares samērā sekmīgi pārvarējušas krīzi un reģionos vēl ilgi dzinējspēks būs rūpniecība. Pelnīt varot ļoti dažādi, tāpēc nebūtu vēlams aizrauties ar tādiem jēdzieniem kā augstas vai zemas pievienotās vērtības nozares.

“Katra tā grupa ir iekšēji ļoti daudzveidīga, un dažādas nozares Latvijā spēj radīt augstus ienākumus un nodrošināt attīstību,” pauda ekonomists.

Kā vērtē Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs, lielākas pašvaldības nozīmē stiprākas pašvaldības, kas arī ļaut tas sekmīgāk attīstīties nākotnē.

Juris Pūce, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs, “Attīstībai/PAR”

“Protams, ir kaut kādas pašvaldības, kur tagad ir ļoti grūti sācies darbs. Ir strīdi par budžetu, bet ir ļoti daudzi, kuri ir atraduši iespējas, tai skaitā pieteikuši kopīgus projektus, ko darīt, kā attīstīties, kā vienoties par prioritātēm. Es domāju, tās arī katru gadu paliks vairāk.

Pūce arī pauda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nākamā gada valsts budžeta veidošanā grasās prasīt arī papildu līdzekļus pašvaldībām.

0 Komentāru