Ekonomisti: ASV-Ķīnas tirdzniecības karu izjutīsim arī Latvijā

7 komentāri

Uz Latvijas tautsaimniecību ietekmi atstās arī ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. To norāda ekonomisti, uzsverot, ka – lai arī tiešu un konkrētu ietekmi izmērīt būtu grūti, tālāks konflikta saspīlējums potenciāli var atsaukties mazākās budžeta iespējās un lēnākā algu pieaugumā.

Lai gan varēja šķist, ka ASV un Ķīnas ekonomiskais konflikts pierimis, pēdējās divās nedēļās tirdzniecības karš atkal eskalējies. To uzkurināja Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, kurš paziņoja, ka Pekina netur solījumus, tāpēc no septembra piemēros jaunus 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem kopumā 300 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Ķīna atbildi parādā nepalika, apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus un ļaujot juaņas kursam pret dolāru samazināties līdz zemākajam punktam teju 10 gadu laikā. Tas izraisīja šogad straujāko kritumu Volstrītā, savukārt ASV pasludināja Ķīnu par valūtas manipulatoru, kas paver jaunas iespējas sankcijām no Savienoto Valstu puses.

Ekonomisti Latvijā spriež, ka lielvaru tirdzniecības karš ietekmēs arī mūs, taču, cik lielā mērā, patlaban grūti teikt. Tas atkarīgs no tā, cik tālu ASV un Ķīnas konflikts eskalēsies un – vai Savienotās Valstīs sāks konfrontēt arī ar Eiropas Savienību.

“Šī negatīvā ietekme potenciāli būs vērojama caur mūsu tirdzniecības saitēm ar tām valstīm, kuras ir tieši pakārtotas tam, kā veicas starptautiskajā tirdzniecībā. Skandināvijas valstis, Vācija. Ietekme lēni, bet sajūtama būs,” uzskata “SEB Bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Eventuāli šī ietekme varot atsaukties arī mūsu ekonomikas izaugsmē un secīgi – mazākās budžeta iespējās un darba samaksas kāpumā. Tāpat, ja starp valstīm seko plašāki ierobežojumi atsevišķu tehnoloģiju izmantošanā, piemēram, “Huawei”, produkti var kļūt dārgāki.

“Noteikti, ka Ķīna skatīsies, kā savus produktus, kurus līdz šim tirgoja ASV, mēģinās pārvirzīt uz tirgiem, kur nosacījumi nav tik nelabvēlīgi. Tas nozīmē, ka var pieaugt spiediens uz noteiktiem segmentiem šeit Eiropā,” turpina Gašpuitis.

Līdzīgās domās ir bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš uzsver, ka pēdējā laika notikumi ir potenciāls signāls tālākam attiecību saspīlējumam. “Ja attīstās kaut kādu valūtu kari, tas var ietekmēt eiro vērtību, to palielinot. Tas varbūt ir labi patērētājam, bet atkal eksportējošam sektoram tas nav īpaši iepriecinoši.”

Jāpiebilst, ka globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvas patlaban ietekmē arī bažas par bezvienošanās “Brexit” šoruden.