Komentāri
Ekonomikas ministrija: Šogad prognozējama Latvijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās
EDIJS PĀLENS, LETA

2019.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi varētu būt 3,5% apmērā pretēji aptuveni 4,5% 2018.gadā, Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā prognozēja Ekonomikas ministrija (EM).

Pēc mērenas izaugsmes no 2013.gada līdz 2016.gadam 2017.gadā IKP pieauguma tempi palielinājās, un ekonomikas izaugsme sasniedza 4,6%. Līdzīgs ekonomikas pieaugums bijis arī 2018.gadā.

Tomēr EM prognozē, ka 2019.gadā tautsaimniecības attīstības tempi var palēnināties, ko galvenokārt ietekmēs lēnāka izaugsme lielākajos Latvijas eksporta tirgos un aizvien pieaugošā nenoteiktība ārējā vidē.

“Latvijas tautsaimniecības attīstība ir cieši saistīta ar eksporta paplašināšanās iespējām. Kopumā Eiropas Savienības (ES) valstīs tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi 2019.gadā būs lēnāki nekā 2018.gadā. Eksporta dinamiku ierobežos arī vājais pieprasījums NVS valstu tirgos. Nozīmīgs eksporta attīstības virziens ir trešās valstis, bet pašlaik to īpatsvars eksporta struktūrā joprojām ir salīdzinoši neliels. Kopumā nenoteiktība ārējos tirgos neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos, un 2019.gadā eksporta pieauguma tempi salīdzināmās cenās varētu būt lēnāki nekā 2018.gadā,” atzina EM.

Sagaidāms, ka pakalpojumu eksporta pieauguma tempi būs straujāki nekā preču eksporta kāpums. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

Ministrijā uzsvēra, ka ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir investīcijas. 2017.gadā un 2018.gadā investīciju pieauguma tempi ievērojami pārsniedza 10% robežu. Ņemot vērā augsto bāzes efektu, 2019.gadā investīciju kāpums varētu būt lēnāks un sasniegt 6%. “Pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti. Straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām banku piesardzīgā kreditēšanas politika,” prognozēja EM.

Savukārt privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – nodarbinātības un darba samaksas kāpums. Paredzams, ka 2019.gadā, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu augt par 3,8%, tādējādi nodrošinot būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē.

Nozaru griezumā 2019.gadā izaugsme saglabāsies apstrādes rūpniecībā, tomēr pieauguma tempi nebūs strauji, ko noteiks situācija eksporta tirgos. Līdzīgi kā investīcijām arī būvniecības nozarē pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018.gadā, taču joprojām salīdzinoši strauji.

EM prognozēja, ka transporta nozarē izaugsmes tempi būs mēreni – nozares attīstība lielā mērā būs atkarīga no ģeopolitiskās situācijas reģionā. Savukārt labi izaugsmes rādītāji sagaidāmi ar pakalpojumu eksportu saistītās nozarēs – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos un informācijas tehnoloģiju nozarē.

EM paredz stabilu izaugsmi 2019.gadā arī ar privāto patēriņu saistītām un uz iekšējo tirgu orientētām nozarēm, piemēram, mazumtirdzniecībai u.c. komercpakalpojumu nozarēm.

Lasi vēl