Ekonomikas ministrija rosinās izbeigt privatizācijas sertifikātu darbību

3 komentāri

Latvijā vēl neizmantoti ir vairāk nekā divi miljoni privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas procesa izbeigšanai amatpersonas galu vēl neredz un šī situācija neapmierina ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV). Viņš lēmis rīkoties un rosināt izbeigt gan sertifikātu, gan sertifikātu sistēmas uzturētāja “Possessor” jeb bijušās Privatizācijas aģentūras darbību.

Aktīvais privatizācijas laiks Latvijā jau sen kā beidzies, taču apmēram 110 000 kontu joprojām glabājas ap 2,2 miljoni sertifikātu 85 miljonu eiro nominālvērtībā. Daudziem sertifikātu skaits nav liels, un pakāpeniski dzēšas, kalpojot kā maksa par kontu uzturēšanu, atklāj sertifikātu sistēmas uzturētājā “Possessor”.

“Šobrīd runājam par astēm, bet astes neizlietojas tik ātri, visticamāk, arī netiks izlietoti,” saka “Possessor” vadītājs Vladimirs Loginovs.

Nojaušamas, ka liela daļa koncentrējas pie uzpircējiem, taču  sertifikātu sistēmas uzturētājs detaļas neatklāj. Ar sertifikātiem arī tirgojas – pa 25 eiro tos var pārdot, pa 30 eiro nopirkt – un pērn kopumā tirgoti ap 70 000 sertifikātu. Tos joprojām var izmantot dzīvokļu, zemes īpašumu privatizācijai. Vienlaikus nevar izslēgt, ka kāds turpinot cerēt, ka sertifikātus varēs izmantot norēķiniem par 51% “Tet” jeb “Lattelecom akciju”, arī 5% “Latvijas mobilā telefona” daļu iegādi, ja vien valdība ko tādu nolemtu darīt.

“Cik es atceros, arī līdz šim arī tās pēdējās privatizācijas pārsvarā bija par naudu līdz ar to es domāju, ka sagaidīt, protams, gaidīsim, ko teiks Ministru kabinets, bet pa šiem diviem vismaz uzņēmumiem nekādas aktīvas darbības arī nav. Attiecīgi uz privatizāciju šobrīd, tad runāt par to, kādi būs norēķini – vai naudā, vai sertifikātos – ir par agru,” pauž Loginovs.

Šobrīd sertifikātiem beigums termiņš nav noteikts, taču “Possesor” vadītājs uzskata, ka to vajadzētu noteikt, jo citādi privatizāciju nekad neizdosies pabeigt, turklāt sistēmas uzturēšana ik gadu izmaksā ap 400 000 eiro. Termiņš varētu būt vēl ne ilgāks par desmit gadiem, lai ļautu norēķināties par iepriekš slēgtiem darījumiem. Izrādās, par privatizācijas procesa pabeigšanu vēl plašākā ziņā domā atbildīgā ministrija.

Ekonomikas ministrijas šobrīd ļoti nopietni apsver iespēju pārtraukt “Prossessor” jeb iepriekš labāk zināmas kā Privizācijas aģentūras darbību.

Jautājumu tagad pēta ministrijas juridiskais birojs. “Possessor” bez sertifikātiem šobrīd nodarbojas vēl arī ar slikto aktīvu pārvaldību. Attiecībā uz tiem varētu būt runa par maksātnespējas vai likvidācijas procesiem. Bet, piemēram, bezmantinieka īpašumu pārvaldību varētu nodot valsts nekustamiem īpašumiem. Bet sertifikātu darbība būtu izbeidzama vai nosakāms derīguma termiņš.

“Sertifikāti arī ir īpašums, tātad, kāds cilvēks to ir ieguvis par naudu jeb ieguvis privatizācijas sertifikātu izdalīšanas brīdī. Ar to vajadzētu tikt galā. Un vai nu tā būtu kompensējama vērtība vai arī jāsaprot, par kādu vērtību mēs runājam, vai tā ir nominālvērtība vai iegādes vērtība vai cita, un attiecīgi no tā izriet izbeigšanas process. Vēl varētu būt mājokļu pabeidzami privatizēt vai kādā citā veidā – arī plāna jautājums, bet pie šī jautājuma jāķeras klāt ar atbildību un jaudu, jo mēs nevaram bezgalīgi turpināt šo procesu,” saka Nemiro.

Ministrs izstrādāto plānu sev uz galda vēlas redzēt jau februāra sākumā. Atrast tiesisku un izmaksu ziņā efektīvu risinājumu sertifikātiem, gan vērtēt “Posessor” darbības izbeigšanu iesaka arī Valsts kontrole.

“Neizlietotos sertifikātu apjoms joprojām valstī liels. Īpašumi, kas tiek piedāvāti privatizācijai acīmredzot sertifikātu īpašniekiem nav interesanti, vai viņiem citi plāni saistībā ar šiem sertifikātiem, un tā ir problēma – sertifikāti stāv, apgrozījuma nav, valstij tas prasa nozīmīgus līdzekļus. Skaidrs ir tas, ka no šī lēmums pieņemšanas izbēgt nevarēs. Es domāju, ka lemjot par tai skaita par sertifikātu izmantošanu un privatizācijas beigšanu, protams, kopsakarībā ir vērtējams jautājums arī par pašu “Posessor”,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Ministrs arī norādīja, ka, izbeidzot “Possessor” darbību, iestādes vērtīgos darbiniekus varētu nodarbināt citās kapitālsabiedrībās vai valsts institūcijās.