EK plāno Latvijas Kohēzijas finansējumu 2021.-2027.gadam samazināt par 13%

0 Komentāru
EK plāno Latvijas Kohēzijas finansējumu 2021.-2027.gadam samazināt par 13%
Foto: Reuters / Scanpix

Baltijas valstu Finanšu ministrijas apvienojas kopīgos centienos panākt izdevīgākus Eiropas Savienības Kohēzijas politikas nosacījumus nākamajam plānošanas periodam no 2021. gada. Maijā Komisija izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus, kuri Latvijai paredz 13% finansējuma samazinājumu, bet Lietuvai un Igaunijai vēl skarbākus nosacījumus.

Eiropas Savienības Kohēzijas politika paredzēta atšķirību mazināšanai starp dažādiem reģioniem un mazattīstītu reģionu attīstībai. Šīs politikas līdzekļi pieejami Reģionālās attīstības, Sociālā un Kohēzijas fonda ietvaros un tos izmanto lieliem infrastruktūras, vides, dabas aizsardzības, darba, izglītības un citu nozare attīstības pasākumiem.

Tagadējā plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums ir 4,8 miljardi eiro. Eiropas Komisijas priekšlikumi liecina, ka nākamajā plānošanas periodā no 2021. – 2027.gadam Latvija varētu saņemt par 584 miljoniem eiro jeb 13% mazāku finansējumu – tātad kopumā tie ir nepilni 4,3 miljardus eiro.

Finanšu ministrijā skaidro, ka tas ir divreiz vairāk nekā 6-7-us% novērtētā “Brexit” ietekme. Turklāt neesot pieņemams arī Komisijas piedāvātais ES fondu līdzfinansējuma daļas samazinājums no 85% uz 70% mazāk attīstīto reģionu kategorijai, kurā ietilpst arī Latvija.

“Finansējumu saņēmējiem, piemēram, pašvaldībām, kapitālsabiedrībām, kuras pārvalda un sniedz valsts pakalpojumus, viņiem būs jāmeklē divreiz lielāku līdzfinansējumu. Otrs jautājums ir PVN, kur komisija uz doto brīdi piedāvā PVN attiecināt tikai projektiem, kuru kopējais finansējums ir zem 5 miljoniem. Tas nozīmē, ka arī PVN, kas mūsu gadījumā ir virs 20% būs jālīdzfinansē pašiem,” norāda Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins.

Kopumā pie šāda scenārija tas nozīmētu, ka puse no projektu izmaksām būtu jāfinansē pašiem. Tikmēr Lietuvai un Igaunijai gaidāmais finansējuma samazinājums ir vēl sāpīgāks – komisijas šī brīža plāni paredz to, ka kaimiņi zaudētu pat 24%. Daļēji to varētu skaidrot ar naudas novirzīšanu no austrumiem uz dienvidiem, kur šobrīd aktuāla bēgļu jautājumu risināšana, tomēr finansējuma samazinājums par ceturtdaļu gan lietuviešiem, gan igauņiem šķiet pārāk smags.

“Igaunijas gadījumā neapmierinātība ir saistīta ar mūsu nostāju palielināt iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Sākotnējie aprēķini paredzēja, ka mēs iemaksas palielinātu par piektdaļu vai pat ceturtdaļu, tādēļ šāds Kohēzijas samazinājums ir nepieņemams,” saka Igaunijas FM Valsts budžeta departamenta padomnieks Magnuss Urbs.

“Mēs esam izmantojuši šīs investīcijas pietiekami efektīvi un daļēji tādēļ mūsu iekšzemes kopprodukti ir pieauguši un šķiet, ka par šo spēcīgo un ātro izaugsmi tiekam sodīti. Mēs, protams, saprotam, ka nesaņemsim tāda paša apjoma finansējumu kā šim periodam, tomēr samazinājums varētu būt maigāks,” teic Lietuvas ES fondu investīciju departamenta direktora vietnieks Pauļus Baņūns.

Lai panāktu izdevīgākus nosacījumus turpmākai Kohēzijas politikai Baltijas valstis jau šobrīd uzsākušas darbu, lai veidotu kopīgu vēstuli un nostāju šajos jautājumos un dažādas institūcijās un iestādēs Baltijas nostāju plāno lobēt saskaņoti un kopīgiem spēkiem.

Baltijas valstis savu pozīciju ES Kohēzijas politikas kontekstā plāno noformēt šīs vasaras laikā, jo jau rudenī sāksies nopietnākas sarunas un cīņa par savas taisnības pierādīšanu Eiropas Komisijas gaiteņos.

0 Komentāru