1 komentārs
EK Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs
EDIJS PĀLENS, LETA

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020. gadā – līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020. gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā – līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020. gadā – attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020. gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020. gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme būs 2,2%, 2% nākamgad un 1,9% 2020. gadā. Savukārt eirozonas ekonomikas pieaugums šajos trīs gados veidos attiecīgi 2,1%, 1,9% un 1,7%, teikts prognozēs.

Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8%, nākamgad – 1,9%, bet 2020. gadā – 1,7%. Eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm šogad un nākamgad būs 1,8%, bet 2020. gadā – 1,6%.

Blokā visstraujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Īrijai (7,8% šogad un 4,5% nākamgad), kā arī Maltai (5,4% šogad un 4,9% nākamgad) un Polijai (4,8% šogad un 3,7% nākamgad).

Savukārt vislēnākais IKP pieaugums šogad gaidāms Itālijā (1,1% šogad un 1,2% nākamgad) un Dānijai (1,2% šogad un 1,8% nākamgad), lēš EK.

Komentējot prognozi, EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka, ņemot vērā pieaugošo globālās ekonomikas nestabilitāti, ir būtiski, lai ES dalībvalstis lietderīgi izmantotu pašreizējo labvēlīgo ekonomisko situāciju un samazinātu budžeta deficīta un valsts parāda līmeņus. Tas dotu lielāku drošību un manevra iespēju iespējamo nākotnes ekonomisko satricinājumu laikā.

Politiķis pieļāva, ka visu ES dalībvalstu ekonomika šogad un nākamgad pieaugs, kas ļaus radīt vairāk darbvietu, tomēr palielinās gan ārējā, gan iekšējā nenoteiktība un riski, kas sāk mazināt saimnieciskās darbības tempu.

“Mums jāsaglabā modrība un jādara vairāk, lai stiprinātu mūsu ekonomikas noturību. ES līmenī tas nozīmē pieņemt konkrētus lēmumus par mūsu ekonomiskās un monetārās savienības turpmāku stiprināšanu. Valstu līmenī ir pat vēl lielāka nepieciešamība izveidot fiskālās rezerves un samazināt parādu, vienlaikus nodrošinot, ka izaugsmes priekšrocības izmanto arī visneaizsargātākie sabiedrības locekļi,” sacīja Dombrovskis.

Savukārt Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka Eiropas ekonomika saglabā noturību, savukārt izaugsme pakāpeniski samazinās. “Mēs prognozējam, ka šī tendence saglabāsies turpmākos divus gadus, jo bezdarba līmenis turpina samazināties līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš krīzes sākuma. Sagaidāms, ka valsts parāds eirozonā turpinās samazināties un deficīts saglabāsies krietni zem 1% no IKP. Arvien neskaidrākā starptautiskajā vidē politikas veidotājiem gan Briselē, gan dalībvalstu galvaspilsētās ir jānodrošina, ka eirozona ir pietiekami spēcīga, lai tiktu galā ar nākotnes situācijām,” uzsvēra komisārs.

ASV ekonomikas pārkaršana, ko veicina prociklisks fiskālais stimuls, varētu izraisīt procentu likmju straujāku pieaugumu, nekā paredzēts, kam būtu daudzas negatīvas sekas ārpus ASV, jo īpaši jaunietekmes tirgos, kas ir neaizsargāti pret kapitāla plūsmu izmaiņām un kuriem ir ASV dolāros atmaksājami parādi. Tas varētu saasināt spriedzi finanšu tirgos. No šīs situācijas varētu ciest arī ES, ņemot vērā tās ciešās tirdzniecības saiknes un banku riska darījumus, norādīja EK.

Kā uzskata EK, sagaidāmā ASV tekošā konta deficīta palielināšanās varētu arī izraisīt turpmāku spriedzi tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu. Tas varētu palielināt haotiskas korekcijas risku Ķīnā, ņemot vērā uzņēmumu parāda līmeni un finansiālo nestabilitāti. Jebkāds spriedzes palielinājums tirdzniecības attiecībās kaitētu arī ES un ietekmētu uzticēšanos un ieguldījumus, ņemot vērā tās lielo iesaisti globālajās vērtības ķēdēs.

Visbeidzot, joprojām pastāv arī riski, kas saistīti ar “Brexit” sarunu rezultātu. Lai varētu veikt salīdzinājumu starp laikposmiem, prognozes aptver visas 28 dalībvalstis, tostarp Lielbritāniju. Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija izstāsies no ES, mūsu prognozes ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES-27 un Lielbritāniju nekas nemainās.

TOP komentāri

  • zzz
    +1 +1 0

    zzz

    Tikai nodokļos, snāk pusi maksāt, vakar ziņās rādīja ka ātrajiem maksā 700 Pirms nodokļu nomaksas tas nozīmē 350 eu!!!!!!!!!

    EU - kāds var izdzīvot par 350 eu?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl