Dažas dienas, līdz tiks atklāta “Akropole”. Kā tas ietekmēs tirdzniecības centru nozari?

4 komentāri

Iepirkšanās un izklaides cienītājiem nākamnedēļ būs svētki, jo Rīgā tiks atvērta vēl viena veikalu paradīze, – jaunais iepirkšanās un izklaides centrs “Akropole”, kas vismaz pagaidām kļūs par lielāko tirdzniecības centru Latvijā.

Vēl nedēļu līdz tam, kad Lietuvas bagātākā cilvēka Nerija Numaviča kontrolētā kompānija svinīgi atklās jauno iepirkšanās un izklaides centru “Akropole”, strādnieki steidz pabeigt darbus. Liela rosība notiek arī plašajās iekštelpās, te pārkāpt dažām astēm steidz liela daļa no 170 nomniekiem, iekārtojot savas vietas. Gatavošanās sālsmaizei ritot pēc plāna. Kā solīts, vietā, kur reiz dūmoja Kuzņecova porcelāna fabrikas dūmeņi, tiks vērtas 180 miljonu eiro vērtā tirdzniecības centra durvis.

“Vienam inženierim uzbūvēt ledus halli ir liels sasniegums, vienam uzbūvēt tiltu, vienam tirdzniecības centru vai kino, mums 20 mēnešu laikā izdevies uzbūvēt ļoti daudz zīmīgu lietu,” saka “Akropole Rīga” vadītājs Kaspars Beitiņš.

No fabrikas laikiem palikuši pusmiljons ķieģeļi tagad rotā centra sienas, tās ieskauj iespaidīgu ledus laukumu – te varēs slidot visi, kam patīk. Tajā tiks rīkoti arī hokeja treniņi un spēles, to visu varēs vērot, malkojot ēdienus restorānā.

“Akropoles” vadītājs cer, ka pircējiem te patiks, un prognozē, ka tirdzniecības centru apmeklēs 22 000 līdz 30 000 cilvēku dienā, tas ir aptuveni tik cik trīs dienu laikā apmeklē “Positivus” festivālu.

“Nomnieki konkurēja savā starpā, lai varētu tikt savās izvēlētajās telpās. Ir atsevišķas restorānu telpas vēl brīvas, jo gribam piesaistīt labākos restorānus,” norāda Beitiņš.

No kopējās 98 000 kvadrātmetru tirdzniecības centra platības tirdzniecībai un izklaidei atvēlēti 60 000, kas pretendē uz vienu no lielākajām iepirkšanās vietām Latvijā.

“Tad, kad mēs projektējām un plānojām tirdzniecības centru, mēs neskatījāmies tā, lai mums būtu tieši viens kvadrātmetrs vairāk nekā citiem. Nē, tas nav bijis pašmērķis. Tā vienkārši ir. Mēs radījām konceptu, kurš mums pašiem ļoti patika,” stāsta “Akropole Rīga” vadītājs.

Pēc atklāšanas, kas notiks 4. aprīlī, “Akropole” būs lielākais iepirkšanās un izklaides centrs Latvijā. Bet tā būs vien dažus mēnešus, jo šogad augusta vidū Norvēģu “Linstow Center management” plāno atklāt par 21 000 kvadrātmetru paplašināto tirdzniecības parku “Alfa”. Te tirdzniecības platību būs krietni vairāk – 71 000 un būs lielākais Latvijā. Tāds apjoms neesot bijis speciāli noteiks, lai kādu apsteigtu.

“Linstow Center Management” valdes loceklis Mārcis Budļevskis stāsta: “Pieprasījums šobrīd nāk tīri no, pirmkārt, nomniekiem, jo 10 gadus šajā tirgū nekas jauns tāda izmēra nav noticis, kopš “Riga Plaza” nekas nav atvērts, tāpēc nomniekiem vajag viņu jaunajiem konceptiem lielākas platības. Tas, varētu teikt, ir jaunākā tendence. Nomnieki grib šos lielos formātus, lai viņi varētu konkurēt ar internetu, lai piedāvājums būtu pilns un līdzvērtīgs interneta piedāvājumam.”

Veikalu skaits “Alfā” dubultosies – līdz 250, būs vairāk restorānu. “Linstow” pārstāvis lēš, ka potenciālais apgrozījums grandiozā izmēra veikaliem – “Akropolei” un paplašinātajai “Alfai” katrai būs iespaidīgi – līdz 150 miljoni eiro gadā.

“Manuprāt, šo visu mēs gaidījām ilgi, tā nu sanācis, ka viss notiek vienlaicīgi, droši vien neviens no mums tā nebija plānojis. Jūs prasījāt vai bija plānots, šādi nevar saplānot, tik lielus projektus,” saka Budļevskis.

Varētu šķist, ka Rīgā vairs nebija vieta jaunam tirdzniecības centram, jo tādu jau sasniedza 10, no tiem lielās platībās iepirkties var “Spicē”, kas kļuvis par divu tirdzniecības centru kompleksu, – kur vienam platība sasniegusi 44 000, tam blakus esošajam  – 22 000. Ja skaita kopā – tas pat pārspēj “Akropoles” izmērus. Tomēr viens faktors, kas liecina – ar esošo piedāvājumu bija par maz – pārpildītas autostāvvietas, sevišķi brīvdienās. Turklāt jaunā tirdzniecības centra atvēršana ietekmē arī pārējos tirdzniecības centrus, spriež eksperte.

Šobrīd jaunās tendences ir ne vien lielākas veikalu platības – milzu nozīme pieaug izklaidei. Šajā ziņā gaidāms teju vai sprādziens, jo arī citi iepirkšanās centri – “Spice”, “Domina Shopping”, “Riga Plaza”, arī “Origo” – neplāno stāvēt uz vietas. Bet grūtāki laika pienāks tiem, kuri neko nedarīs, prognozē eksperte.

Vineta Vigupe
Valsts nekustamie īpašumi NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore

Visticamāk, tie tirdzniecības centri, kas šobrīd nav attīstības stadijā, vai kuri neplāno attīstības, viņi saglabāsies, bet jārēķinās, ka pircēju plūsma samazināsies. Ja mēs skatāmies tādā tālākā nākotnē, tad tādi klasiskie tirdzniecības centri izzudīs. Vietā nāks multifunkcionālie centri, kurā robežas starp izklaidējos, strādāju,izglītojos, komunicēju, atpūšos pamazām izzudīs.

Šobrīd nelielas saturiskas izmaiņas sagaida vienus no senākajiem iepirkšanās centiem “Galeriju Centrs” un arī “Molu”, kam savukārt bīstami tuvu atradīsies jaunuzceltā “Akropole”. Satraukums par “Mola” likteni pagaidām neesot – tas jau kādu laiku kļuvis par salīdzinoši nelielu, vietējas nozīmes tirdzniecības centru.

“Visi plusi, kas “Molam” ir – ērtā piebraukšana un salīdzinoši nelielais izmērs, kas atļauj iepirkties ātri un ērti. Ir cilvēki, kas dod priekšroku tam. “Mols” dzīvo savu dzīvi un domāju, ka klāsies tik pat labi kā līdz šim,” uzskata “Linstow Center Management” valdes loceklis.

Bet, vai Rīga būtu gatava vēl vienam “Akropolei” vai “Alfai” līdzīga iepirkšanās centram? Par to ekspertiem viedokļi atšķiras.  Nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” pārstāvis domā, ka atbilstoši pašreizējām ekonomiskām prognozēm nu būs sasniegts veselīgs, optimāls līmenis.

“Arco Real Estate” Komercdepartamenta vadītājs Guntis Kanebergs norāda: “Man liekas īstenībā robeža sasniegta, līdz kuram komfortabli justies – tirgus nomnieka sastāvs pret attīstītājiem. Patērētājiem pieprasījums ir, līdz ar to nomnieki spēj piesaistīt attiecīgos naudas līdzekļus, ko samaksāt attīstītājam.”

Tikmēr “Akropoles” eksperti izpētījuši, ka būtu vieta vēl dažiem spēlētājiem. Par to liecina arī Vācijas pētījumu kompānijas dati, tiesa – par 2017. gadu. Tad Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 1,05 kvadrātmetri tirdzniecības platību un tas ir mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā, nerunājot par Beļģiju un Austriju.

Pagaidām gan vēl vienu tirdzniecības centru pati “Akropole” neplāno. Arī “Linstow” eksperts jaunu lielu projektu parādīšanos neprognozē tuvākajā laikā. “Sešos, septiņos gados šāda mēroga objektus Rīgā nesagaidu,” saka Budļevskis.

Arī Valsts nekustamo īpašumu eksperte uzskata, ka vēl vienam “Akropoles” vai “Alfas” lieluma tirdzniecības centram vietas vairs nav, ņemot vērā pašreizējās negatīvās demogrāfiskās tendences. Centrālās statistikas dati vien liecina, ka pēdējo četru mēnešu laikā cilvēku skaits mazinājies par vidēji 33 cilvēkiem dienā jeb mēnesī tik, cik darbinieku samērā liela tirdzniecības centra veikalos.

Vineta Vigupe
Valsts nekustamie īpašumi NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore

Tas nozīmē, ka pārdalīsies esošās patērētāju plūsmas, saasināsies konkurence starp veikaliem, tirdzniecības centriem.

Bet vai esošajiem un jauniem tirdzniecības veikaliem izdosies izvilināt vairāk naudas no esošo pircēju maciņiem? Latvijas Bankas eksperte brīdina – jaunu veikalu atvēršana negarantēs patēriņa un attiecīgi mazumtirdzniecības nozares straujāku pieaugumu Latvijā. Par to liecina pērnā gada dati – palielinājās tirdzniecības platību apjoms, par gandrīz 10% pakāpās algas, arī pirktspējas pieaugums pērn bija viens no straujākajiem pēdējos trīs gados. Tomēr mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4%, pat mazākā apjomā kā pirms gada sasniegtie 4,2%.

Daina Paula
Latvijas Bankas makroekonomikas eksperte

Tāpat tika rīkoti daudzi simtgades veltīti pasākumi, kas pulcēja daudz ārvalstu viesus, tika rīkota vērienīgāk nekā parasti, dziesmu svētki. Varētu gaidīt, ka tirdzniecība būtu attīstījusies pat straujāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr tā gluži nebija.

Eksperte secina – tēriņu pieaugums precēm un pakalpojumiem vēl neatspoguļo pirktspējas kāpumu, jo iedzīvotāji turpina būt piesardzīgi un naudu pietur, veidojot uzkrājumu. Te gan savu lomu varētu nospēlēt arī jaunais veikalu piedāvājums.

“Ja patērētājs līdz šim apmeklēja kādu citu tirdzniecības centru un šis pat zīmols, ko iemīļojis, būs pieejams jaunajā, izvēlēsies jauno, no tā kopējais patēriņa apjoms nepalielinās,” norāda Paula.

Arī “Akropoles” zīmolu piedāvājums, pēc Latvijas Bankas ekspertes domām, neradīs būtisku papildu konkurenci. Pārāk maz jaunu zīmolu nozīmē, ka arī cenu līmenis īpaši nemazināsies, turklāt tam iemeslu nedod arvien augošā ekonomika un algu kāpums. Tiesa, te var veidoties pozitīvs apburtais loks – lielāka pirktspēja var sekmēt citu zīmolu ienākšanu nākotnē.

“Būtiska ietekme ir tam, kā mainās iedzīvotāju pirktspēja. Iedzīvotāju pirktspējai pieaugot, mēs varam gaidīt gan citu zīmolu ienākšanu tirgū, gan arī patēriņa pieaugumu, gan attiecīgi arī patēriņa sortimentu vidējās cenas pieaugumu,” saka Paula.

Un teorētiski turīgāki varētu palikt tie, kuri dzīvo jaunu tirdzniecības centru tuvumā – Nekustamo īpašumu eksperts lēš, ka “Akropolei” tuvumā esošajiem mājokļiem varētu pieaugt nekustamā īpašuma cenas.

Guntis Kanebergs
“Arco Real Estate” Komercdepartamenta vadītājs

Visdrīzāk, ne strauji, nebūs 20% līdz 30%, bet līdz 10% es domāju varētu būt. Tas noteikti spēlē pozitīvu ietekmi uz apkārti.

Uz multifunkcionālu tirdzniecības centru atvēršanu, kuros paredzēta telpa arī kinoteātriem, pozitīvi raugās kino industrija. “Akropolē” tiks atvērts moderns “Apollo” kinoteātris ar deviņiem ekrāniem, kino ekrānu skaita palielināšanās sekmēs Latvijas kino industrijas attīstību, norāda Latvijas nacionālajā kinocentrā.

“Latvijas filmu nozarei un kino industrijai vispār ekrānu skaits ir ārkārtīgi būtisks rādītājs,” saka Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Pērn ekrānu skaits Latvijā bija 66, kas ir par gandrīz 40% mazāk nekā Igaunijā un par piektdaļu mazāks nekā Lietuvā. Latvija šajos rādītājos atpaliek jau gadiem. Tam ir tiešs iespaids un skatītāju skaitu.

Vidējās biļešu cenas Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgas, tomēr vietējās filmas Igaunijā un Lietuvā noskatās vairāk cilvēku, lai gan kino var nebūt labāks kā Latvijā ražotai. Pērn igauņu versijas “Klases salidojumu” noskatījās 146 500, Lietuvā vietējā ražojuma filmu noskatījās gandrīz 241 000,  kamēr Latvijā populārāko kino noskatījās nepilni 94 000, bet otrajā vietā bija vietējā ražojuma kino lenta “Homo Novus”, kuru noskatījās 91 500. Dati liecina – jo vairāk ekrānu un seansu, jo lielāks apmeklētāju skaits – visvairāk filmu noskatījušies kino “Citadele” – gandrīz 25 tūkstoši. Jo vairāk filmu noskatās, jo lielāki ieņēmumi arī kino veidotājiem, kuriem parasti pienākas puse biļešu cenas. Bet ne tikai tas.

“Kino ekrānu skaita pieaugumam nav tik tieša finansiāla ietekme uz nozares finansējumu, jo, protams, tas, ko cilvēki ar biļetēm var sanest atpakaļ uz kinoteātri, ir ļoti maza daļa, salīdzinot ar filmas budžetu vispār. Svarīgi ir tas, ka ar šo ekrānu skaitu vienkārši vairojas kustība un tā dzīve ap iešanu uz kino, kas patiesībā ir svarīgs pieradums, ko cilvēkiem nevajadzētu pamest. Ja ir vairāk ekrānu, filma var ilgāk turēties uz ekrāniem, nenāk nākošās, kas izspiež ārā,” saka Matīsa.

Tiesa, ar “Akropoles” atvēršanu Latvijā ekrānu skaits turpinās atpalikt no kaimiņvalstu rādītājiem, tam tuvināties tikai nedaudz palīdzēs arī “Domina Shopping”, kas arī iecerējusi izveidot kinozāli ar vismaz četriem ekrāniem.