LDDK: Latvijas likumos jāparedz saīsinātais darba laiks

1 komentārs

Latvijas likumos jāparedz saīsinātais darba laiks – ar šādu iniciatīvu klajā nākusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Tas palīdzētu uzņēmumiem pārdzīvot trauksmaino krīzes laiku, kura beigas ir neprognozējamas. Likumu grozīšana ļautu saglabāt darbaspēku.

Covid-19 ekonomisko triecienu īpaši smagi izjuta “airBaltic”. Lēmumi bija jāpieņem ātri un sāpīgi. Nācās atbrīvot no darba simtiem cilvēku, tiesa, ar solījumu – tiklīdz būs labāk, darbu atkal piedāvās.

“Apstājās visas mūsu operācijas, ļoti daudzi darbinieki palika bez darba. Nebija iespējas nodarbināt. Esošās likumdošanas ietvaros tā saredzam, tā ir īstermiņa darba pārtraukšana, ar savu garantiju, ko sniedzām – ka pieņemsim atpakaļ, tas bija spēcīgākais rīks, ko varējām no savas puses sniegt,” saka “airBaltic” viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina.

Labā ziņa – uzņēmums atgūstas, pat sāk publicēt jaunas vakances, bet Covid-19 krīze nekur nav pazudusi, nākotne ir teju neprognozējama, tādēļ uzņēmums cer uz aktīvu rīcību no politiķu puses, lai likumiskās iespējas saglabāt darbaspēku būtu plašākas un elastīgākas.

“Vakances, kas aktuālas – zvanu centri, kas apkalpo un palīdz pasažieriem sakārtot biļešu pārcelšanas jautājumus. Mācības ir jāpieņem, jāveic izmaiņas, kas palīdzēs, iespējams, turpmāk krīzes apstākļos,” bilst Roščina.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) uzsver, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Daudzi uzņēmumi krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas. Situāciju vēl saspringtāku padara fakts, ka dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies jau 30. jūnijā.

“Tāds liels, nopietns ražotājs, kuram trīs maiņas bija, saprata, ka tas vairs nav iespējams. Meklējām, kā no trim maiņām iet uz divām vai vienu maiņu. “Latvijas finierī” līdz pēdējam negribēja atlaist cilvēkus, bet tomēr nācās,” stāsta LDDK vadītāja Līga Menģelsone.

Konfederācijas piedāvātā saīsinātā darba laika shēma ļautu uzņēmējiem nodarbināt strādājošos mazāku stundu vai dienu skaitu, tos neatlaižot. Svarīgi šo ideju nostiprināt ar likuma spēku.

Iecerēts, ka finansiālo slogu šādā gadījumā, kopējo atalgojuma līmeni nemainot, sadalītu uz pusēm starp darba devēju un valsti. Par kādām summām vispār ir runa, pašlaik nav skaidrs, tāpat arī neskaidri daudzi citi aspekti, jo ideja vēl ir izstrādes stadijā. Tiesa gan, politiķi nesteidz ieceri atbalstīt, ieņemot atturīgu pozu.

“Tieši saīsinātā darba laika mehānismu esam pārrunājuši, ļoti lielas atsaucības nav, bet ticu, ka Ekonomikas ministrija, kas gatavo atbalstu tūrisma nozarei, šis būtu tāds elastīgāks mehānisms,” saka Menģelsone.

Ekonomikas ministrijā konkrētu vērtējumu Darba devēju konfederācijas iecerēm nesniedza, vien akcentējot, ka jau ieplānotās uzņēmēju atbalsta programmas plānotais finansējums ir 70 miljoni eiro – 50 miljoni atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 20 miljoni tūrisma nozares komersantiem, kopumā iecerēts atbalstīt 3,4 tūkstošus uzņēmumu.

Detalizētāki atbalsta saņemšanas nosacījumi tikšot iekļauti Ministru kabineta noteikumos, kas šobrīd vēl ir izstrādes stadijā.