Covid-19 krīzes laikā kopējais nodokļu parāds atkal pietuvojas miljardam

9 komentāri

Līdz ar Covid-19 krīzes sitienu pa tautsaimniecību arvien vairāk uzņēmumu kļūst par nodokļu parādniekiem. Tagad Latvijā kopējais nodokļu parāds atkal pietuvojies miljardam eiro.

Maija sākumā kopējais nodokļu parāds Latvijā bija 950 miljonu eiro. Aptuveni trešdaļu šīs summas veido fizisko personu parādi, savukārt atlikušo – uzņēmumi un citas juridiskas personas.

Mēneša laika kopējais nodokļu parāds strauji pieaudzis, par aptuveni 8%. Ja paraugās uz lielākajiem nodokļu parādniekam Latvijā, redzams, ka vairākiem no tiem jau pasludināta maksātnespēja.  Sarakstā augšgalā atrodas ar bijušo politiķi Edvīnu Inkēnu saistītais “Vexoil Bunkering”, šī uzņēmuma iespējamās nodokļu nemaksāšanas shēmas patlaban izmeklē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Listē atrodams, piemēram, arī maksātnespējīgais kosmētikas ražotājs “Dzintars” un “Latvijas Balzams”.

Kā skaidro VID, straujais pieaugums mēneša laikā saistīts ar Covid-19 krīzi, uzņēmumiem saskaroties ar grūtībām. Pozitīvi gan, ka ar daudziem noslēgta vienošanās par atmaksas grafiku. Pirms pandēmijas Latvijā bijis mazākais nodokļu parāds kopš iepriekšējās, finanšu krīzes beigām.

“2013. gada maijā, toreiz vēl latos, bija sasniegts tādas vēsturisks skaitlis – viens miljards latu parāds. Šausmīgi liela summa, protams,” norāda VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča

Šo teju pusotru miljardu eiro parādu līdz Covid-19 krīzei bija izdevies būtiski sadeldēt. 2013. gadā kopējais parāds bija aptuveni ceturtdaļa no valsts budžeta, patlaban jau zem 10%. Rupji rēķinot kopš finanšu krīzes no kopējā parāda samazinājuma apmēra aptuveni puse norakstīta, puse atgūta. Pēdējos gados dinamika stipri par labu atgūšanai.

Patlaban no atlikušās summas par ļoti mazticami piedzenamiem tiek uzskatīti aptuveni 300 miljonu, attiecīgo šos parādus varētu nākties dzēst. Par pārējo – vai nu ir aktīvs piedziņas process, vai nu lieta ir pie tiesu izpildītāja, vai panākta vienošanās par atmaksu.

“Netiek ilgi krāti kaut kādi nepiedzenami parādi. Mēs operatīvi veicam darbības, kas vajadzīgas piedziņai. Ja tas nav iespējams, piemērojam ierobežojošos pasākumus gan valdes locekļiem, gan uzņēmumiem, un uzņēmuma darbība tiek izbeigta, ja parāds nav piedzenams,” skaidro Garanča.

No brīža, kad VID konstatē parāda piedziņas neiespējamību, to var norakstīt pēc viena gada. Šis ir samērā jauns regulējums, agrāk vajadzēja gaidīt trīs gadus.