Covid-19 krīze: vienojas par 500 miljardu eiro plānu eirozonas ekonomikas stimulēšanai

1 komentārs
Covid-19 krīze: vienojas par 500 miljardu eiro plānu eirozonas ekonomikas stimulēšanai
SIPA / SCANPIX

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministriem vakarnakt beidzot izdevās nonākt pie kaut kāda kopsaucēja attiecībā uz to, cik daudz naudas un uz kādiem noteikumiem Eiropas Savienība veltīs Covid-19 krīzes uzveikšanai un ekonomikas atveseļošanai. Šim mērķim būšot pieejams vairāk nekā pustriljons eiro.

Vislielākās domstarpības dalībvalstu vidū bija par tā sauktajām korona-obligācijām jeb kopīgu Eiropas parādu. Proti, krīzes visvairāk māktās dalībvalstis rosināja veidot grantu programmu, lai visa Eiropa aizņemtos kopēji līdzekļus – savukārt pēc tam visas dalībvalstis, tostarp tās, kurām aizņēmums nebūtu nepieciešams tik lielos apjomos kā Itālijai un Spānijai, šo parādu atmaksātu. Dienvidvalstis uzstāja arī uz aizņēmuma saņemšanas nosacījumu mīkstināšanu  līdz absolūtam minimumam.

“Tas ir līdzīgi, kā mēs, piemēram, saņemam līdzekļus grantu veidā Eiropas fondos. Ir uzraudzības mehānismi, kuri uzrauga šo līdzekļu izlietošanu, tāpat ari šai glābšanas programmai ir jābūt līdzīgai, viņa nevar būt beznosacījumu naudas piešķiršana valstīm. Mēs iedodam naudu un valstis tērē kā grib, to Latvija neatbalsta. Galvenais, lai būtu pārliecība par līdzekļu lietderīgu tērēšanu,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc vairāku stundu diskusijām eirozonas vairākums tomēr vienojās par citu plānu, kas ietver sevī trīs dažādus fondu no kuriem dalībvalstīm būs iespējams aizņemties. Ekonomikas stimulēšanas plāna galvenā sastāvdaļa ietver Eiropas Stabilitātes mehānismu, kas nodrošinās 240 miljardus eiro parādos nonākušu valstu izdevumu garantēšanai. Papildus eirozonas glābšanas fondam, finanšu ministri arī vienojās par 200 miljardu eiro lielām garantijām no Eiropas Investīciju bankas un par 100 miljardu Eiropas Komisijas projektu valstu īstermiņa darba shēmām. Vienlaikus nolemts, ka ekonomikas stimulēšanu varēs veicināt no pašlaik pieejamiem Eiropas fondu līdzekļiem.

“Kopumā tika pielemti pasākumi par 540 miljardiem eiro tiešām ļoti ievērojama atbalsta pakete un papildus tam Eiropgrupa atbalstīja ek risinājumu par maksimālu fleksibilitāti par Eiropas savienības fondu fleksibilitāti, kas ir šogad vēl pieejamos, ļaujot dalībvalstīm fondu līdzkļus novirzīt krīzes pārvarēšanai un nosakot 100% Eiropas finansējuma tātad nav nepieciešamības pēc nacionālā līdzfinansējuma,” pauž Eiropas Komisijas (ES) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Šie ir pasākumi, kas vērsti uz pašreizējo krīzes stadiju, tomēr kā TV3 Ziņām norādīja Valdis Dombrovskis šobrīd uzsākts darbs arī jau pie nākamā posma: “Eirogrupa strādāja pie jautājumiem, kas ir vērsti uz ekonomikas atkopšanos, tad kad šī pandēmija būs pārvarēta un tur centrālā loma būs daudzgadu budžetam no 2021. -2027. gadam un EK jau šomēnes plāno nākt ar jaunu peidāvāju ar spēcīgu investīciju komponenti, lai caur daudzgadu budžetu varētu veicināt ekonomikas atkopšanos pēc šīs krīzes. Eiropas Savienības līmenī mēs šīs problēmas, kas ir arī ekonomikā varam risināt un ir arī nodrošinās nepieciešamā solidaritāte starp dalībvalstīm.”

Latvijas finanšu ministrs pēc Eirogrupas sanāksmes TV3 Ziņām atzina, ka  patreizējais – aptuveni divu mēnešu nenoteiktības posms ir sarežģītākais un šī Eiropas Savienības atbalsta programma ir svariga, lai valstis spētu noturēties šajā nenoteiktības posmā. Tomēr vienlaikus ministrs uzskata, ka Latvija kritiski izvērtēs, vai izmantot Eiropas piedāvāt naudu, lai neievestu valsti parādos.

“Mums ir apmēram četri miljardi eiro, kas ir ļoti nozīmīgs apjoms 13-15% no IKP, līdz ar to mums ir jāvērtē, vai pieejamie līdzekļi no Eiropas līdzekļiem ir lētāki. Punkts divi, šie fondi ir uz garantiju pamata. Tātad katra dalībvalsts, kura grib piedalīties šajos fondos, veic arī garantijas. Mūsu gadījumā tas būtu tā, ka mēs varētu, iemaksājot 25 miljonus, mēs saņemtu ap 80 miljoniem iespējamos līdzekļus, bet gadījumā ja kāda valsts nevar atdot šos līdzekļus, līdz ar to ja mēs piedalāmies un riskējam, tad arī nākotnē mums būtu jāatmaksā daļa šī parāda, līdz ar to ir ļoti uzmanīgi jāvērtē,” saka Reirs.

Ministrs arī uzsvēra ka Latvijas gadījumā, valstij ir pietiekami līdzekļi, lai veidotu atbalsta programmas uz esošā finansējuma bāzes un neriskētu ar riskantiem ieguldījumiem.