Covid-19 krīze un ierobežojumi iezīmē drūmas perspektīvas Latvijas eksportam

Pievienot komentāru
Covid-19 krīze un ierobežojumi iezīmē drūmas perspektīvas Latvijas eksportam
OKSANA DŽADANA, F64

Dažādie ierobežojumi, kas daudzviet pasaulē ieviesti saistībā ar Covid-19 krīzi, ieskicē drūmu perspektīvu Latvijas eksportam šogad. Visticamāk, šī tautsaimniecībai svarīgā sektora izlaides kritums procentos būs mērojams ar divciparu skaitli.

Latvijas tautsaimniecības struktūrā preču un pakalpojumu eksportam ir būtiska loma, tas veido aptuveni 60% no visa mūsu iekšzemes kopprodukta. Jaunākie pieejamie ārējās tirdzniecības dati Latvijā ir par šā gada pirmajiem diviem mēnešiem. Tur vēl redzama iemidzinoši pozitīva aina.

Proti, šogad janvārī un februārī Latvija eksportēja preces 2,135 miljardu eiro vērtībā, kas ir manāmi vairāk nekā gadu iepriekš. Importētas preces 2,3 miljardu vērtībā – nedaudz vairāk kā pērn pirmajos divos mēnešos.

Februārī Latvija visvairāk eksportēja koksni, koka izstrādājumus un kokogles, elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismus un mehāniskās ierīces. Svarīgākie eksporti tirgi – pārējās Baltijas valstis, Krievija, Zviedrija, Vācija. Kopumā būtiska loma Latvijas eksportā ir arī, piemēram, lauksaimniecības un pārtikas precēm, metāliem un metāla izstrādājumiem, kā arī ķīmiskajai rūpniecībai.

Covid-19 krīzes iespaidā daudzviet ieviesti stingri ierobežojumi, tāpēc tālākās perspektīvās ir visai skaudras. Aina īpaši drūma zīmējas Latvijas pakalpojumu eksportā, kurā lielu lomu spēlē tūrisms, aviācija un dzelzceļa pārvadājumi.

“Tas kritums varētu būt 10, 15% Latvijas eksportā,” saka “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Preču eksports cietīs gan saistībā ar pieprasījuma samazinājumu, gan traucējumiem piegādes ķēdēs. “Mēs esam diezgan atvērta ekonomika. Diezgan lielu daļu veido eksports. Tieši tāpēc šādā brīdī, kad globālā ekonomika ļoti šūpojas, mēs to izjūtam vairāk nekā citas ekonomikas, kas ir pašpietiekamākas.”

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) norāda, ka samazinājums Latvijas eksportējošajā rūpniecībā jau saredzams marta elektroenerģija patēriņā, kas krities par 7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un oficiālā bezdarba dinamikā. Eksports jau varētu būt sarucis par 20%, un problēmas daudzās jomās.

“Tā varētu būt mežistrāde, kokrūpniecība, kas mums šobrīd ir viens no lielākajiem eksporta produktiem. Cilvēku domāšana ir mainījusies. Arī mūsu sadarbības partneri Lielbritānijā un Vācijā netur vairs noliktavās atlikumus, kādus iepriekš. Būtībā iztirgo noliktavas un neiepērk jaunu produkciju,” saka ministrs.

Ņemot vērā lielo nenoteiktību tirgū, valdība šonedēļ atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. “Uzņēmējs nevar būt drošs ne par ko. Pat Eiropas Savienībā, kur no atmaksas viedokļa tirgus bija drošs. Ļoti nepieciešams valsts atbalsts, un mēs tādu sagatavojām,” teic ministrs.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijā turpinoties darbs pie plāna Latvijas ekonomikas atkopšanai pēc krīzes.