Covid-19 krīze: Latvijas ekonomika sāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas

8 komentāri

Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā bijusi mazāka, nekā sākotnēji varēja prognozēt. To apliecinājis jauns Ekonomistu apvienības pētījums, taču, kas nav tik labi, gan Lietuva gan Igaunija no krīzes iziet straujā nekā Latvija.

Līdz ar ierobežojumu mazināšanu Latvijā ekonomika sāk atgūties. Jaunākie dati liecina, ka nedaudz sarucis bezdarbs, aug patēriņa cenas, inflācija ap 2,5%, pieaudzis mazumtirdzniecības apgrozījums cilvēki vairāk tērē.

Jaunākie iekšzemes kopprodukta dati ir par gada pirmajiem trim mēnešiem, kad mūsu tautsaimniecībā joprojām kritums, taču viss liecina, ka otrais ceturksnis gada perspektīvā būs ar ļoti lielu plusa zīmi, jo sevišķi ņemot vērā, cik dziļi krīze iegrieza pērn pavasarī.

Šonedēļ savu viedokli par aktualitātēm tautsaimniecībā pauda arī “Ekonomistu apvienība 2010”, kas veikusi pētījumu “Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes”.

Galvenais secinājumi – šī ir ļoti atšķirīga no krīzes 2009. gadā. Latvijas ekonomika un finanses bijušas labi sagatavotas. Lai arī atsevišķām nozarēm šis laiks bijis un joprojām ir smags, kopējais efekts krietni mazāk nekā sākotnēji prognozēts un Latvijas ekonomika no krīzes iziešot bez ilgtermiņa skādes. Iespējams, pirmskrīzes līmeni tautsaimniecība varētu sasniegt pat šogad, un diskusijā aicināja atkal domāt par mūsu strukturālajām problēmām.

“Nevis tikai par uzņēmumu atbalstīšanu un eksporta veicināšanu. Tas viss ir labi un skaisti, bet apstrādes rūpniecība un eksports nemaz nejūtas tik slikti. Esam viena no ekonomikām, kas eksporta ziņā cietusi vismazāk. Sakārtojam sava galvenā resursa – cilvēkresrusa – problēmu Latvijas ekonomikā,” saka “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Runa ie par izglītības sistēmu, prasmju attīstīšanu, pārkvalifikāciju. Aptuveni pirms gada daudz runāja par ekonomikas restartēšanos un transformēšanos. Covid-19 krīzes izraisīt ierobežojumu iespaidā daudzviet veselas nozares bija apstājušās, spēles laukums izlīdzinājās. Covid-19 krīze kā iespēja.

Taču vai tā jau nav palaista garām? Piemēram, mūsu kaimiņvalstīs gada pirmajā ceturksnī, kamēr mēs vēl stagnējām, jau bija uz izaugsmes takas. Latvija riskē atpalikt.

“Tur varbūt vīrusa izplatības ierobežošana ir bijusi veiksmīga, mazāk ekonomikai sāpīgi. Arī ekonomikas atbalsta instrumenti bije nedaudz vairāk un nedaudz mērķētāki. Līdz ar to vasaras sākumā mēs redzam gan IKP rādītājos, gan iekšēji bankā, cik cilvēki tērē naudu, ari tur mēs nedaudz atpaliekam,” teic bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus šajā valstu sacensībā tas, kas noticis saistībā ar Covid-19, nav izšķirošais. Tas viss vēl ir priekšā un atkarīgs no tā, kā Latvija Eiropas miljardus tuvākajos gadus.

“Kā kazino, nosacīti. Vai mēs pareizi uzliksim likmi. Un tas ir izšķiroši, jo visa Eiropa uz to liks. Es baidos, ka būs līdzīgi kā līdz šim, ka būs ļoti lielas atšķirības rezultātos. Mūsu interese jau ir tikt līdzi tiem līderiem,” pauž “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvija Eiropas Atjaunošanas fonda finansējumam iesniegusi plānu par 1,82 miljardiem eiro.

8 komentāri