“Brexit” sekas: Latvijai pieejamais ES fondu atbalsts varētu samazināties par 30%

Komentāri

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, ņemot vērā demogrāfiskās tendences Latvijā un Eiropas Komisijas plānus pārskatīt reģionu izlīdzināšanai veltīto finansējumu, jau pēc dažiem gadiem būtiski samazināsies Latvijai pieejamā Eiropas fondu nauda un rezultātā arī valsts ekonomiskā izaugsme. Šādās Finanšu ministrijas prognozes diskusijā par to, kas Latviju sagaida pēc 2020. gadā, šodien bija dzirdamas Saeimā.

Pēdējā laikā regulāri dzirdamas bažas par to, ka Latviju pēc 2020. gada, kad beidzas Eiropas Savienības fondu finansējums, sagaida ekonomiskā krīze, jo fondu nauda beigsies. Satrauktos deputātus gan sēdes sākumā centās mierināt premjers.

Lai arī nauda no Briseles turpinās plūst, Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka Latvijas aploksne varētu samazināties par vairākiem miljardiem, bet IKP sarukt par 0,8 procentpunktiem gadā.

Iemesli nav tikai donorvalsts Lielbritānijas aiziešana no ES, bet arī fakts, – Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, kuram piesaistīts fondu finansējums. Mainījies arī savienībā valdošo valstu noskaņojums. Arvien retāk tās runā par kohēziju jeb nepieciešamību izlīdzināt dzīves līmeni dažādos savienības nostūros. Tā vietā nauda vairāk esot jāvirza konkrētu problēmu, piemēram, bēgļu, risināšanai. Kā liecina sākotnējie aprēķini, samazinoties fondu naudai, Latvijas IKP varētu sarukt par 0,8 procentpunktiem gadā. Tas ir daudz, jo, piemēram, šogad ekonomika auga tikai nedaudz straujāk. To dzirdot, uzņēmēji mudināja premjeru nepieļaut esošo fondu izsaimniekošanu.

Politiķi gan apgalvo, ka fondu beigšanās problēmu ir apzinājuši, tieši tāpēc šobrīd notiekot darbs pie vērienīgas nodokļu reformas, kuras centrā ir darbaspēka nodokļu samazināšana, kas došot ekonomisko uzrāvienu. Par nodokļu reformas iecerēm sabiedrība tiks informēta nākamnedēļ.

Lasi vēl