Bezdarba riskam Latvijā visvairāk pakļauti vīrieši pēc 50 gadu vecuma

2 komentāri

Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas? Uz diskusiju ar šādu jautājumu otrdien pulcējās ekonomisti un sabiedrības pētnieki.

Latvijas Banka secina, ka krīze vissmagāk situsi pa Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem un bīstamākā kategorija, kas pakļauta bezdarba riskam, ir vīrieši ap 50 gadiem. Izrādās, ka Latvija iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai tērē apmēram tikpat cik Šveice, taču birokrātijas, neefektivitātes dēļ nauda nesasniedz mērķi.

Covid-19 pandēmijas izraisītā nelabvēlīgā situācija darba tirgū ir vairāk skārusi mazāk turīgas mājsaimniecības, zemāk atalgotus strādājošos, kā arī jauniešus. Vislielākais kritums ir tūrisma, viesnīcu nozarē, darbu zaudējusi trešdaļa nodarbināto, kamēr citviet, piemēram, valsts pārvaldē, atlaišanu vispār nebija. Tieši galvaspilsētā un Pierīgā konstatēti 80% no visa kopējā darba vietu samazinājuma valstī.

“Latvijas Bankas” eksperts Oļegs Krasnopjorovs norāda: “Vakanču skaits samazinās visās nozarēs! Vienīgā nozare bez samazinājuma ir informācijas tehnoloģijas, bet arī tur vakanču skaits pieauga tikai par 0,5%. Nevar visus viesnīcu administratorus pārkvalificēt par programmētājiem, jo ko mēs darīsim tad, kad krīze beigsies un būs pieprasījums viesnīcās?”

Ilgstoša bezdarba riska ziņā pusmūža vecuma vīrieši ir visbīstamākā kategorija – 50 gadus veciem vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 24 gadi – viszemākais Eiropā. Atpaliekam pat no Lietuvas un Igaunijas, saka Latvijas Bankā.

Latvijas Bankas ieskatā, viena no lielākajām problēmām ir sociālās aizsardzības neefektivitāte – lai gan tērējam naudu kā pārtikušās valstīs, jēgas beigu beigās ir ļoti maz.

“Šveicē izdevumu apjoms ir līdzīgs kā Latvijā, bet efektivitāte ir nesalīdzināmi zemāka nekā Latvijā – tas ir vienkārši traģiski, manuprāt! Tur ir viss pēc kārtas: pārvaldes neefektivitāte, valsts pārvaldes neefektivitāte, pārlieku liels fokuss uz birokratizāciju un daudzām citām lietām,” skaidro Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras ”Latvijas fakti” vadītājs Aigars Freimanis.

Nākotnes prognozes Eiropā liecina, ka neizglītotākie un mazkvalificētākie strādnieki būs zem sitiena. Viņu darbu veiks roboti. Ja nespēs mācīties, attīstīties, teju neizbēgs ir ilgstošs bezdarbs un nabadzība.

“Problēma numur viens Eiropā ir darba spēka izmaksas. Tas nozīmē, ja uzņēmējs saprot, ka darba izmaksas ir lielas, viņi ies vēl straujāk robotizācijas tehnoloģiju virzienā. Ja nepiegādāsim cilvēkiem prasmes un iemaņas, lai var strādāt globāli, plaisa starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem un tiem, kas nevarēs atrast darbu, milzīgi pieaugs,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Baņķieri aprēķinājuši, ka bagātākie iedzīvotāji krīzes laikā tērējuši mazāk – gluži vienkārši nebija, kur naudu likt, savukārt nabadzīgāko cilvēku tēriņi tādi paši, kā līdz šim.

“Swedbank” ekonomiste Līga Zorgenfreija norāda: “Lielākie iekritieni ir bijuši pirmajā vilnī, aprīlī, otrajā vilnī izejošā naudas plūsma ir kritusies, vienīgais izņēmums decembrī, kad tēriņi bija līdzīgi kā pirms gada, acīmredzot svētku laiks dara savu. Ja skatāmies uz ienākošo naudas plūsmu, patiesībā kopumā tā ir augstāka nekā 2019. gadā. Jāsaprot, ka vidējā cilvēka depozīts ir ļoti neliels. Mēs runājam, zem 200 eiro šis līmenis ir.”

Iepriekšējā lielajā ekonomikas krīzē 2009. gadā bezdarba situācija bija daudz sliktāka – tobrīd bezdarba līmenis pārsniedza 20%, kamēr Covid-19 pandēmijas krīzē bezdarba līmenis ir kāpis no aptuveni 6% līdz aptuveni 9%. Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā marta beigās saglabājies 8,2% apmērā.