Bažas, ka piezvejas kvotu samazināšana kādā brīdī var apturēt arī reņģu zveju

3 komentāri

Covis-19 laiks nav pats sliktākais zvejniekiem- pandēmijas laikā audzis pieprasījumu pēc zivju konserviem un līdz augusi arī reņģu cena. Taču radusies kāda problēma, uz ko norāda Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentā.

Eiropas Komisija radikāli samazinājusi mencu piezvejas kvotas 2021.gadā. Speciāli mencas Baltijas jūrā ķert aizliegts, taču dažkārt tās gribot negribot tiek noķertas kopā ar citām zivīm: tā saucamajā piezvejā. Ir bažas, ka piezvejas kvotu samazināšana kādā brīdī var apturēt arī reņģu zveju.

Klapkalnciema piekrastes zvejnieks Dzintars Eglītis ir slavens ar saviem lucīšiem. Nule kā beigusies to ķeršanas sezona. Tagad spiež uz reņģēm. Eglīša mājā to jūt pēc ceptu reņģu smaržas. Nevis pašpatēriņam, bet lai vestu kundēm uz Āgenskalna un Čiekurkalna tirgiem.

“Pati garšīgākā ir tā reņģīte, kas uz mājas pannas cepta. Mēģināju uz tā lielā grila, nu nav tas. Ir mocīšanās, ilgi cepas, bet rodas mājas garša,” stāsta Klapkalnciema zvejnieka meita Kristīne Eglīte.

Klapaklnciemā Eglīši palikuši kā pēdējie zvejnieki. Visi pārējie, kā daudzviet piekrastē, metuši zvejai mieru.

Klapkalnciema zvejnieks Dzintars Eglītis saka: “Paēduši esam, bet tas ir viss. Bet ko tad vairāk vajag cilvēkam. Drēbi nopērk “humpalās”, johaidī. Nu mierīgi!”

Murdi un tīkli katru gadu gan mudžot arvien mazāk no zivīm, arī svaigo zivju kilograma cenai vajadzētu būt augstākai.

“Ar svaigo zivi – bankrots. Met mieru. Ja zini, ka katru dienu tev ir tā zive, tad vēl tā. Es citreiz nedēļu noiet, bet nekā daudz nav,” norāda Eglītis.

Rīgas jūras līča zvejnieki sūkstas – vien pavasaris bijis ar bagātīgiem lomiem. Taču Eglīšu mājās zivīm pievieno vērtību – cep un kūpina, un tad makā vairāk naudas.

Lai apmierinātu rīdzinieku pieaugošās gastronomiskās prasības, zvejnieka meita vaļā ver pat Ulmaņlaika pavārgrāmatas. “Cilvēki pieprasa tā. Viņiem patīk kaut kas interesants. Jaunieši vairs neēd vienkāršu skumbriju vai vienkāršu siļķīti. Tai siļķītei jau ir jāizdomā četri, pieci veidi, kā pagatavot,” stāsta Eglīte.

Savukārt Klapkalnciema zvejnieks bilst: “Rīga noēd visu. Pat ievazātos grunduļus ēd cilvēki. Tikai Rīga izlepusi.”

Nākamgad Rīgas jūras līcī būs atļauts zvejot par 15% vairāk reņģu. Taču sliktā ziņa attiecas uz pašu jūru– tur zvejojamo renģu apjoms par 36% būs samazināts . Vēl būtiskāk Eiropas Komisija plāno samazināt mencu piezvejas kvotu no 171 tonnas šogad uz tikai 51 tonnu nākamgad. Mencas pēc būtības ir aizliegts zvejot, bet tās drīkst realizēt, ja ir kā piezveja citām zivīm, piemēram trāpījušās renģu tīklos.

“Mūsu bažas ,– lai nebūtu draudi zvejot citas sugas. Tas traktējums ir tāds, – ja ir izsmelta mencu piezvejas kvota, tad ir jāaptur jebkāda zveja, kurā varētu būt menca. Līdz ar to diskusijās par nākamā gada kvotām mēs aizstāvēsim viedokli, ka 51 tonna varētu būt par maz,” norāda  Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Zvejnieki visā Latvijā sūkstās par roņiem, kas bojā zvejas rīkus un iztukšo lomus. Lai arī šis ir pirmais gads, kad par roņu sabojātiem tīkliem un murdiem var saņemt kompensācijas 30% apmērā no pērnā gada apgrozījuma, tomēr zvejnieki vēlas citu risinājumu – izšaut roņus. Zemkopības ministrija gan nesaka nē.

“Pamēģināt, paskatīties, kāds ir efekts, ja šauj un kā bija, kad nešāva. Vai ietekme uz sabojātajiem rīkiem mainās,” norāda Riekstiņš.

Taču kad tieši varētu sākt šaut roņus, atkarīgs no Dabas aizsardzības pārvaldes pētījuma par roņu populāciju. Zvejnieki kritizē pārvaldi, sakot – muļļājoties jau gadu.