Banku analītiķi: Nākamgad inflācija Latvijā var pārsniegt 6%

0 Komentāru
Banku analītiķi: Nākamgad inflācija Latvijā var pārsniegt 6%
Foto: LETA

Nākamgad inflācija Latvijā var pārsniegt 6% un kavēt ekonomikas izaugsmi, pavēstīja banku analītiķi.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka patēriņa cenas Latvijā šogad ir augušas ievērojami straujāk nekā prognozēts, un energoresursu cenu kāpums Eiropā pēdējās nedēļās vēl vairāk tuvākajos mēnešos paātrinās inflācijas dinamiku Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4,8% salīdzinājumā ar pērno gadu.

Mārtiņš Āboliņš, Bankas “Citadele” ekonomists

“Tas ir viens no straujākajiem cenu kāpumiem Latvijā kopš 2008.gada, un līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt jau 6%. Šobrīd patēriņa cenu kāpums jau sāk kļūt par nozīmīgu risku ekonomikas izaugsmei. Pēdējo mēnešu laikā tas arvien vairāk atspoguļojas arī ekonomikas prognozēs, kur izaugsmes prognozes kļūst piesardzīgākas, bet inflācijas prognozes tikai aug.”

Pēc Āboliņa prognozēm, vidējā patēriņu cenu inflācija Latvijā šogad sasniegs 2,8-2,9%, savukārt 2022.gadā inflācija Latvijā būs vismaz 4%, taču ar pašreizējām energoresursu cenām inflācija Latvijā nākamgad varētu pārsniegt 6%.

“Citadeles” ekonomists uzsvēra, ka no ekonomikas viedokļa lielas bažas rada pēdējo nedēļu straujais elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpums Eiropā, kas šobrīd jau vairākas reizes pārsniedz pērnā gada līmeņus. Tas negatīvi ietekmē gan uzņēmēju izmaksas un konkurētspēju, gan mājsaimniecību finanšu situāciju un citu preču vai pakalpojumu patēriņu.

Āboliņš skaidroja, ka straujo elektrības un dabasgāzes cenu kāpumu Eiropā šobrīd ir izraisījusi vairāku faktoru sakritība – aukstās ziemas un karstās vasaras dēļ, kā arī ekonomikai negaidīti strauji atkopjoties no Covid-19 krīzes, Eiropā šogad ir audzis energoresursu patēriņš, savukārt nelabvēlīgi laika apstākļi ir samazinājuši vēja un hidroenerģijas ražošanu. Tas ir ievērojami palielinājis dabasgāzes patēriņu, un dabasgāzes krājumi Eiropā šogad ir mazāki nekā citos gados.

Energoresursu pieprasījums ir audzis arī citos pasaules reģionos, tādēļ šobrīd pieaugušas ne tikai dabasgāzes, bet arī ogļu un naftas cenas. “Protams, cenu kāpums, visticamāk, ir daļēji saistīts arī ar ģeopolitiskiem faktoriem, Eiropas attiecībām ar Krieviju, piemēram, politisko pretestību pret “Nordstream 2″, un vispārējām inflācijas bažām, kas palielina finanšu investīciju plūsmu dažāda veida dabas resursos,” pavēstīja Āboliņš.

Viņaprāt, pašreizējais elektrības un dabasgāzes cenu līmenis ir pārejošs, un tam vajadzētu samazināties, taču patēriņa cenu kāpums Latvijā turpināsies arī tad, ja elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā būtiski mazināsies. “Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un pārrāvumi piegāžu ķēdēs nozīmē to, ka pieprasījums globālajā rūpniecībā joprojām pārsniedz piedāvājumu. Tas ir izraisījis transporta, dažādu izejvielu un naftas cenu kāpumu pasaulē, un augustā ražotāju cenu inflācija Latvijā jau ir pietuvojusies 20%. Tādēļ uzņēmējiem ir liels spiediens celt cenas patērētājiem, bet atsevišķās jomās nākas sastapties ar situācijām, kad cena ir, bet preces nav pieejamas, piemēram, jaunu auto tirdzniecībā,” skaidroja Āboliņš.

Viņš klāstīja, ka patēriņa cenu inflāciju Latvijā šobrīd ierobežo relatīvi zemais pakalpojumu cenu kāpums, kas septembrī salīdzinājumā ar pērno gadu pieauga tikai par 2,5%. Taču arī te inflācija kļūs straujāka. Reģistrētais bezdarbs Latvijā septembrī ir noslīdējis zem 6%, vakanču skaits aug, un nākamā gada valsts budžetā valdība papildus izdevumiem plāno novirzīt vairāk nekā 700 miljonus eiro.

“Tādēļ inflācija Latvijā nākamgad, visticamāk, būs vismaz 4%, taču cenu pieaugums Latvijā būs ļoti atkarīgs no globālajām pārtikas un energoresursu cenām. Šī brīža elektroenerģijas un dabasgāzes cenas nešķiet ilgtspējīgas, un tik straujiem kāpumiem parasti seko kritumi. Taču, ja elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā tuvākajās nedēļās un mēnešos būtiski nemazināsies, tad nevar izslēgt, ka inflācija Latvijā nākamgad atsevišķos mēnešos var pārsniegt arī 10% un gadā kopumā – 6%,” prognozēja Āboliņš.

Arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis prognozēja, ka inflācija jau drīzumā pārvarēs 5% atzīmi un tuvosies 6%. Patlaban lielākās cerības ir uz siltu, nokrišņiem bagātu un vējainu ziemu un mērenāku vīrusa izplatību, kas var atvieglot enerģijas cenu spiedienu un normalizēt preču plūsmas, tādejādi atdzesinot inflācijas lēcienu.

Gašpuitis norādīja, ka mājsaimniecību budžetiem veidojas ļoti izaicinošs laiks, kad jutīgākās izdevumu sadaļas – mājoklis, transports un pārtika – piedzīvo ļoti strauju pieaugumu, kura kulminācija vēl ir priekšā.

Pasaulē vērojamais daudzu preču deficīts izraisa augstākas cenas, bet centrālās bankas “uztur mantru, ka inflācija ir īslaicīga”, kaut šo vēstījumu pārdot kļūst arvien grūtāk, norāda Gaispuitis.

Uz jautājumu, cik ilgs laiks paies, līdz inflācija atkal samazināsies, nav iespējams atbildēt, bet zināms atvieglojums, pēc viņa domām, varētu sekot nākamā gada otrajā ceturksnī.

Tomēr paaugstināts inflācijas kāpums varētu saglabāties arī pēc tam, jo cenu spiediena veidojošo faktoru kopums ir tik plašs, ka normalizēšanās ieilgs, iegriežot inflācijas gaidu pieaugumu, pauda Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka arī OECD ir paaugstinājusi inflācijas prognozi G20 valstīm, sagaidot kāpumu par 3,7% šogad un par 3,9% 2022.gadā. Augstākas izejvielu cenas un globālās piegādes izmaksas G20 valstīs inflāciju palielina par aptuveni 1,5 procentpunktiem. OECD norāda, ka inflācijas temps līdz 2022.gada beigām samazināsies, tomēr saglabāsies virs pirmspandēmijas līmeņa.

“SEB bankas” ekonomists skaidroja, ka enerģijas cenas arī veido lielāko nenoteiktību. “Brent” naftas cena paaugstinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2018.gada, bet gāzes un elektroenerģijas cenas sasniedz rekordus. Tādejādi enerģija kļuvusi par īpaši aktuālu tēmu, jo Ķīna ziņo par ražošanas traucējumu riskiem, bet Eiropā un Apvienotajā Karalistē strauji augošās elektroenerģijas un gāzes cenas kļūst par arvien aktuālāku problēmu ne tikai uzņēmumiem, bet arī mājsaimniecībām.

Dainis Gašpuitis, Arī “SEB bankas” ekonomists

“Tādēļ arī Latvijas gadījumā primāri atbalsta pasākumi jāsniedz sociāli mazaizsargātām grupām, jo šo mājsaimniecību izdevumu pieaugums būs daudz augstāks par patēriņa cenu indeksu. Strādājošiem, lai arī kāpjošā inflācija radīs liekas galvassāpes, tomēr būs labāk pārvarama. Darba tirgū situācija turpinās mēreni uzlaboties, velkot uz augšu arī algas.”

Savukārt “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš pavēstīja, ka tuvākajā laikā tālāks inflācijas kāpums ir nenovēršams. Prognozes tiek paaugstinātas, neviens nevar solīt, ka gada inflācija ziemā nesasniegs kaimiņvalstu pašreizējo līmeni, bet nākamā gada vidējā inflācija varētu būtu ap 4%.

Strautiņš skaidroja, ka septembrī gada inflācija sasniedza 4,8%, bet aizvadīto divu gadu vidējā inflācija joprojām ir ļoti mērena jeb 2,25%. Arī šis rādītājs ir jāņem vērā, jo pērn rudenī bija deflācija, bet algu kāpums turpinājās. Pirms šobrīd notiekošā cenu lēciena Latvijā bija cenu stabilitātes periods, kas sākās jau pirms pandēmijas – 2019.gada pavasarī, un turpinājās līdz šī gada sākumam, atgādināja Strautiņš.

Viņš gan atzīmēja, ka enerģijas cenu kāpums turpināsies, Eiropas gāzes un elektrības tirgos notiek neprāts. Divi galvenokārt no enerģijas atkarīgie izdevumu posteņi – mājoklis un transports – veidoja vairāk nekā pusi gada inflācijas jeb 2,8 procentpunktus. Pirms gada šie posteņi cenu līmeni samazināja par 1,3%. Notiek arī iepriekš prognozētais pārtikas cenu kāpums, taču tas nav un nebūs galvenais inflācijas virzītājs, pārtika septembrī maksāja par 3,8% vairāk nekā pirms gada.

Strautiņš akcentēja, ka inflācija Latvijā pagaidām vēl ir “patīkami maiga” uz Baltijas kaimiņu fona – Igaunijā cenu kāpums sasniedzis 6,6%, bet Lietuvā 6,3%. Augstāka inflācija kaimiņvalstīs norāda uz papildus riskiem, ko rada patēriņa un mājokļu tirgus bums, kas agri vai vēlu sasniegs arī Latviju. Atšķirībā no pārējās Baltijas, Latvijā vēl nav sasniegta augstākā gada inflācija kopš mājokļu tirgus burbuļa laikiem – 2011.gada maijā un jūnijā inflācija bija 5% un 4,8%, bet tas neizbēgami notiks, prognozēja Strautiņš.

Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists

“Latvijā un visā Eiropā notiekošais inflācijas kāpums daļēji ir negadījums – aukstas pagājušās ziemas, vāja vēja un nokrišņu, milzīga globālā preču pieprasījuma, iespējams, arī Krievijas politikas rezultāts. Taču zināmā mērā tas ir enerģētikas politikas rezultāts. ES mērķis ir krasi samazināt siltumnīcas efekta gāzu izmešus, kas ir veicinājis ogļu staciju slēgšanu un emisijas tiesību cenu pieaugumu.”

Ekonomists piebilda, ka neviens nebija gribējis tik lielu cenu kāpumu tik ātri, jo tas var radīt politiskus sarežģījumus “pasaules glābējiem”. Cenu šoka skarbākās izpausmes gan būšot īslaicīgas.

Viņš uzsvēra, ka septembrī cenas gāzei un siltumam vēl bija zem aizvadītās desmitgades augstākā punkta 2012.gadā, kad algas un pensijas bija daudz mazākas. Centralizēti ražotajam siltumam turklāt starpība ir ievērojama – viena sestdaļa. Diemžēl cenu kāpums turpināsies un elektrības cenas mājsaimniecībām jau šobrīd ir visu laiku augstākās, taču arī tās kopš 2012.gada septembra ir augušas lēnāk nekā algas, deviņu gadu laikā elektrības cena mājsaimniecībām palielinājusies par 46,4%.

Pērn pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidēji mājsaimniecību izdevumi par mājokļos patērēto enerģiju veidoja 9,1% no kopējā patēriņa groza. Par siltumu mājsaimniecības atdeva 3,7% no kopējiem tēriņiem, par elektrību – 3,1%, par cieto kurināmo, (malka un granulas) – 1,2%, bet par gāzi – 1,1%. Tiem, kas patērē tieši attiecīgo siltuma avotu – centralizēti sildīto ūdeni, gāzi vai malku, attiecīgais izdevumu postenis veidoja daudz lielāku daļu no izdevumiem, jo īpaši, ja mājsaimniecības ienākumi ir salīdzinoši nelieli, norādīja Strautiņš.

Viņaprāt, ir divi pamata risinājumi – enerģijas izmaksu samazināšana caur efektivitāti un primāro resursu maiņu, kā arī ienākumu pieaugums, kas nodrošinās, ka Latvijas iedzīvotāji nebūs starp tiem, kas piedzīvo lielu diskomfortu enerģijas cenu kāpumu brīžos. Primāro energoresursu maiņa pirmkārt nozīmē gāzes aizvietošanu apkurē ar bioenerģiju. Taču ļoti palīdzēs arī pāreja no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, kas nozīmē gan pāreju no fosilajiem uz atjaunojamajiem resursiem (to daļa elektrībā Baltijā un Ziemeļvalstīs ir augsta), gan enerģijas patēriņa samazināšanu apmēram trīskārt.

Savukārt elektrības cenu reģionā Strautiņa ieskatā var samazināt lielākas vēja staciju jaudas, kā arī Eiropas mēroga risinājumi – kontinenta mēroga elektrotīklu caurlaidības palielināšana, kā arī lielākas saules enerģijas jaudas, kas glābtu situāciju šogad, kad ir vājš vējš.

Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists

“Cerības cenu kāpuma nogurdinātajiem sniedz arī tendenču maiņa Ķīnas mājokļu tirgū. Pārspīlētās būvniecības krasa samazināšana atdzesētu kopējo pieprasījumu pasaulē. Tūlītējā ietekme uz ekonomikas pieaugumu būtu nelabvēlīga, taču šāds notikums arī burtiski sagrautu enerģijas un metālu cenas.”

Ja tiek lemts par atbalstu enerģijas patērētājiem, tad ekonomista ieskatā ieteicamais atbalsta veids ir mērķēti pabalsti. Tie nodrošinās, ka cilvēki var samaksāt rēķinus, bet tajā pašā laikā saglabāsies stimuls investēt enerģijas avota maiņā un/vai mājokļu efektivitātes celšanā.

“Lemjot par atbalstu, dilemmu gan var radīt jautājums – kā nediskriminēt tos, kuri ir bijuši apdomīgi un lielā mērā pasargājuši sevi no enerģijas cenu kāpuma. Ja cilvēks mājokli apkurina ar granulām vai malku, bet elektrību tērē vien LED spuldzēm un efektīvām ierīcēm, tad uz šobrīd apkārt valdošo satraukumu viņš var raudzīties pilnīgi mierīgi,” piebilda Strautiņš.

0 Komentāru