Banku analītiķi: Nākamajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sabremzēties līdz apmēram 2%

1 komentārs
Banku analītiķi: Nākamajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sabremzēties līdz apmēram 2%
EDIJS PĀLENS, LETA

Nākamajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sabremzēties līdz apmēram 2%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka skats uz globālās ekonomikas attīstību arī nākamajā gadā saglabājas padrūms.

“Ieilgušie tirdzniecības kari un augstā nenoteiktība turpinās nelabvēlīgi ietekmēt gan tirdzniecības plūsmas, gan arī ekonomikas sentimentu. Gaidāms, ka nākamajā gadā redzēsim vēl nedaudz lēnāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas gan uz gada otru pusi varētu pamazām atgūties,” teica “Swedbank” ekonomiste, prognozējot, ka 2020. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme sabremzēsies līdz 2%.

Pēc viņas sacītā, grūtāk klāsies tām nozarēm, kas vairāk atkarīgas no ārējā pieprasījuma, proti, ekonomikas eksportējošajai daļai.

“Lai gan kopumā ekonomikas izaugsme noieta tirgos turpināsies arī nākamajā gadā, tomēr tā būs lēnāka un atsevišķos segmentos iespējams pieprasījuma kritums. To izjutīs virkne uz eksportu orientēto apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu, kā arī vairumtirgotāju. Jau šobrīd redzam, ka aptaujās šie uzņēmumi norāda uz bažām par pieprasījumu,” teica Buceniece.

Viņa atzīmēja, ka būtiska pieprasījuma vājināšanās ir vērojama, piemēram, kokrūpniecībā, kas ir apstrādes rūpniecības lielākā apakšnozare. Šajā nozarē eksporta pasūtījumi ir pēckrīzes perioda zemākajā līmenī. Tomēr kopumā nozare joprojām ir diezgan spēcīga un grūtākus laikus tai ļauj pārdzīvot labas izaugsmes gados uzkrātais buferis.

Buceniece minēja, ka tranzīta sektora nedienas turpināsies arī 2020. gadā – kravu pārvadājumi pa dzelzceļu un pārkrauto kravu apmērs ostās, visdrīzāk, turpinās sarukt. “Krievija turpina pārvirzīt savas eksporta kravas prom no Latvijas ostām uz savām ostām,” viņa piebilda.

Tāpat “Swedbank” ekonomiste norādīja – ņemot vērā, ka darba tirgus saglabāsies diezgan spēcīgs un mājsaimniecību ienākumi turpinās augt, uz iekšējo tirgu orientētām nozarēm, kas ir galvenokārt pakalpojumi, klāsies labāk.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2019. gada otrā ceturkšņa dati radīja zināmu frustrāciju par to, ka ekonomika tūlīt atdursies pret sienu. Tomēr trešais ceturksnis ir ļāvis noskaņojumam atgūties un, ņemot vērā globālos apstākļus, ekonomikas veikums šogad vērtējams kā visumā pieklājīgs.

“Globālie rādītāji šobrīd signalizē par situācijas stabilizēšanos, un izteikti negatīvi pavērsieni attiecībā uz nākamo gadu šobrīd ir nolikti tālāk plauktā. Nākamgad izaugsmi turpinās nospiest ieilgušais breksits, tirdzniecības saspīlējumi, cikliskais nogurums un valdošā nenoteiktība,” teica Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka no ārējās vides atkarīgās Latvijas nozares pagaidām ar izaicinājumiem tiek galā pietiekami veiksmīgi un ir pamats sagaidīt, ka tas tā turpināsies.

Pēc Gašpuita teiktā, patēriņš turpinās pieaugt, bet nedaudz lēnāk kā šogad. Tas pats attiecas arī uz investīcijām, jo Eiropas Savienības fondu ieplūde stabilizēsies un uzņēmēji būs savos plānos nedaudz piesardzīgāki.

“Vērtējot pēdējos signālus, ka globālie apstākļi stabilizējas, palielinās iespējas pozitīvākiem pavērsieniem, kas nozīmētu, ka izaugsme izrādās labāka nekā spēkā esošā prognoze – 2%,” sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka 2019. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gaidāms 2,4% apmērā.

Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka Latvijas IKP nākamajā gadā pieaugs par 1,9%. “Ziņas kopš septembra ir bijušas drīzāk nelabvēlīgas, bet no vienas puses, šķiet, ka pēc ilgstošas lejupslīdes kopš 2018. gada sākuma, pasaules ekonomikas cikls stabilizējas, citiem vārdiem, izaugsmes bremzēšanās varētu būt apstājusies,” viņš sacīja.

Strautiņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas bremzēšanās šogad notika nevis saistībā ar pasaules un eirozonas izaugsmes bremzēšanos, bet citu iemeslu dēļ. Ir samazinājušās cenas koksnes standartproduktiem, par spīti joprojām augstajam optimisma līmenim Eiropas celtniecībā. Daļēji tas notika pārmērīgu investīciju, daļēji dabas apstākļu dēļ. Šie notikumi īpaši stipri ietekmē Latviju ekonomikas struktūras dēļ. Laika apstākļu dēļ cieta enerģētika, samazinājās tranzīta apmēri.

Viņš sacīja, ka par tranzīta nākotni pienākošās ziņas neiepriecina. “Bažas par tā apjomu krasu sarukumu bijušas jau ilgi, līdz šim nav piepildījušās, bet kaut kad tas var notikt. Iespējams, ka nākamgad,” sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka arī mežsaimniecības un kokapstrādes piedzīvotās grūtības ir drīzāk kļuvušas lielākas. Vienlaikus šogad patīkami pārsteidza metālapstrādes un mašīnbūves spēja pretoties globālajai krīzei šajās nozarēs, bet paši jaunākie jeb oktobra dati rada bažas, ka ietekme ir sākusies.

“Runājot par ekonomikas pieauguma tempu, noteikti ir jānorāda, ka nākamgad ļoti krasi atšķirsies apstākļi dažādās Latvijas vietās, līdz ar to vidējais pieauguma temps maz vēstīs par daudzu cilvēku izjūtām un labklājības izmaiņām. Nākamais gads būs ļoti labs Rīgai, kuras ekonomikas kodols ir informācijas tehnoloģijas un biznesa ārpakalpojumu eksports. Lielais ekspluatācijā nesen nodoto un drīz nododamo biroja telpu apmērs palīdzēs radīt jaunas darbavietas šajās nozarēs. Tāpēc tajās no krīzes nav ne ziņas, ne miņas un tā nav gaidāma arī nākamgad. Arī galvaspilsētas un tās apkārtnes rūpniecība ir diezgan dinamiska,” pauda Strautiņš.

Tajā pašā laikā viņš minēja, ka pārējā Latvijā situācija būs ļoti kontrastaina. Lai arī ārējie tirgi nav labvēlīgi, lielās investīcijas metālapstrādē un mašīnbūvē Liepājā nodrošinās tās izaugsmi, to pašu, visticamāk, var teikt par Jelgavu. Lielākās nepatikšanas draud vietās, kas izteikti atkarīgas no tranzīta – pirmkārt Daugavpilī un Ventspilī, vienā ir daudz darbavietu dzelzceļā, otrā – ostas termināļos. Lielākā Latvijas osta ir Rīga, bet tās daļa galvaspilsētas ekonomikā ir diezgan maza. Tāpat nākamais gads būs sarežģīts apvidos, kas ir izteikti atkarīgi no mežsaimniecības un kokapstrādes. Pirmkārt, tā ir Vidzeme, jo īpaši tās austrumu puse, arī Kurzemes vidiene, Aizkraukles un Jēkabpils apvidus.

Strautiņš prognozēja, ka liels pieaugums nākamgad būs nozarēs, kuras virza pakalpojumu eksports un algu pieaugums – komercpakalpojumi, informācija un sakari, viesnīcas un restorāni. Viena no straujāk augošajām nozarēm šogad bija veselības aprūpe, ko virza valsts finansējuma pieaugums. Tas augs arī nākamgad, lai arī lēnāk. Pie labvēlīgiem laika apstākļiem var strauji augt arī enerģētika.

Pēc viņa teiktā, iespējams, mīnusi būs lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Šā gada pirmā puse vēl bija veiksmīga mežsaimniecība, bija laba graudu raža. “Nākamā gadu ražu nekādi nevar paredzēt, bet ir skaidrs, ka vismaz gada pirmajā pusē tirgus apstākļi mežsaimniecībai būs nelabvēlīgi,” sacīja Strautiņš.

Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja – dažādi apsteidzoši indikatori liecina, ka izaugsme 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā Latvijā varētu būt jūtami zem 2%, savukārt 2020. gadā kopumā Latvija IKP varētu augt par 2,3%. “Te gan jāatzīmē, ka nenoteiktība šogad ir būtiski lielāka nekā iepriekšējos gados, savukārt negatīvo risku vairāk nekā iespēju,” viņš sacīja.

Āboliņš skaidroja, ka starp riskiem šobrīd pamatā dominē ārējie riski, piemēram, tirdzniecības konflikti, kā arī pasaules ekonomikas bremzēšanās. Šobrīd pasaules ekonomikā vērojams relatīvi mērens ciklisks ekonomikas izaugsmes tempu samazinājums, un īstermiņa makroekonomikas rādītāji pēdējos mēnešos liecina par situācijas stabilizēšanos, tomēr recesijas draudi ASV un Eiropā joprojām ir gana būtiski. “To mēs, protams, sajustu arī Latvijā, taču mūsu ekonomika šobrīd ir daudz stabilāka nekā pirms 10 gadiem, un lielākā daļa ekonomikas indikatoru pasaulē šobrīd ir tālu no līmeņiem, kur būtu nopietni jāuztraucas,” viņš sacīja.

Vienlaikus bankas “Citadele” ekonomists atzīmēja, ka Latvijā ir redzami arī iekšējie satricinājumi, kas nākamgad varētu negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, piemēram, “Rīgas satiksmes” negatīvā ietekme uz budžeta izdevumu iespējām, pierobežas tirdzniecības kritums saistībā ar Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, kā arī ļoti liela neskaidrība par tranzīta attīstību. “Līdz ar to arī nākamgad ekonomikas izaugsme Latvijā, visticamāk, atpaliks no Lietuvas un Igaunijas,” piebilda Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka no nozarēm nākamgad visstraujāk augošās būs informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un biznesa pakalpojumi, kā arī iekšējā patēriņa pakalpojumu nozares un tirdzniecība. IKT pakalpojumu eksports, visticamāk, turpinās augt par vairāk nekā 10% gadā, un te galvenais faktors ir spēcīgs ārējais pieprasījums, ko līdz šim nav ietekmējuši nedz tirdzniecības konflikti, nedz izaugsmes tempu kritums pasaules ekonomikā. Savukārt iekšējo patēriņu turpinās balstīt siltais darba tirgus, lai gan tirdzniecības kopējos skaitļus negatīvi ietekmēs pārrobežas tirdzniecība, it īpaši, ja tiks īstenots šobrīd plānotais akcīzes likmes palielinājums stiprajam alkoholam no 2020. gada 1. marta, kā rezultātā Latvijā būtu visaugstākā akcīzes likme Baltijā.

“Vājo ārējo pieprasījumu nākamgad visvairāk jutīsim apstrādes rūpniecībā, kur izlaides pieaugums nākamgad varētu būt 0-2% robežās, savukārt tranzītā un būvniecībā iespējams redzēsim kritumu. Būvniecībā tas pamatā ir saistīts ar valsts pieprasījuma mazināšanos, jo nākamā gada budžetā jau ir plānots kopējo valsts investīciju samazinājums, kā rezultātā būvniecība kopumā varētu sarukt par 1-3%,” sacīja Āboliņš.