Banku analītiķi: Latvijas ekonomika Covid-19 krīzē riskē atpalikt no Lietuvas un Igaunijas

1 komentārs
Banku analītiķi: Latvijas ekonomika Covid-19 krīzē riskē atpalikt no Lietuvas un Igaunijas
EDIJS PĀLENS, LETA

Latvijas ekonomika Covid-19 krīzē riskē atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, atzina banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šogad pirmajā ceturksnī.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja – tāpat kā pagājušajā gadā kopumā, arī šā gada pirmajā ceturksnī Covid-19 krīze Baltijas valstu vidū vissmagāk skārusi tieši Latvijas ekonomiku, proti, kamēr Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājās par 1,3%, Lietuvas ekonomikā, pēc ātrajā novērtējuma datiem,  bija kāpums par 1%, bet Igaunijas IKP audzis par 5,4%.

“Covid-19 krīzes laikā jau ierasts, ka patēriņš ir vājākais ekonomikas posms. Arī pirmajā ceturksnī ierobežojumu mākts tas saruka par 7,4%,” pauda Zorgenfreija, piebilstot, ka eksporta apmēri pirmajā ceturksnī samazinājās par 1%, tostarp eksportēto preču apmērs auga par 4%, bet pakalpojumu eksports samazinājās par 14,6%, taču gada turpinājumā arī pakalpojumu eksportā gaidāmas pozitīvas tendences.

Viņa atzīmēja, ka starp nozarēm lielākie zaudētāji salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu joprojām ir izmitināšana un ēdināšana, kurā izlaide sarukusi vairāk nekā uz pusi, un māksla un izklaide, kur kritums reģistrēts 36% apmērā. Atbilstoši prognozētajam sniegotā un būvdarbiem nepiemērotā ziema, kā arī maz no jauna iesāktu projektu nozīmēja kritumu būvniecībā, kur izlaide sarukusi par 12%. Tas arī atspoguļojies investīciju kritumā par 4,5%.

Tāpat Zorgenfreija minēja, ka joprojām grūti iet transporta nozarē, tostarp pēdējā laikā galvenokārt pasažieru pārvadājumu dēļ, kas cieš no ierobežojumiem. Tikmēr kravu pārvadājumos un tranzītā kritums ir salīdzinoši neliels, bet pasta pārvadājumos reģistrēts kāpums par vairāk nekā trešdaļu.

Savukārt straujākie izaugsmes tempi bijuši veselības aprūpē, kas augusi teju par piekto daļu salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ko sekmēja gan papildus tēriņi vīrusa apkarošanai, gan arī algu kāpums nozarē strādājošajiem. Straujš kāpums bija arī finanšu nozares pievienotajā vērtībā, ko cita starpā palīdzēja nodrošināt lielāka peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības. Arī rūpniecībā veicies salīdzinoši labi – gan apstrāde, gan ieguves rūpniecība spējušas uzrādīt izaugsmi.

“Latvijas ekonomika, ierobežojumiem tiekot mazinātiem un patēriņam atgūstoties, strauji augs. Uz to norāda gan uzņēmēju noskaņojuma rādītāji, gan arī par patēriņu stāstošie “Swedbank” karšu dati, kur maijā pieauguma tempi salīdzinājumā ar pērno gadu bija divciparu skaitļos mērāmi,” pauda Zorgenfreija, piebilstot, ka Latvijas IKP šogad varētu pieaugt par 3,1%, bet ir iespējams arī straujāks pieauguma temps.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijas ekonomikā 2021.gads ir sācies ar mazāku ekonomikas kritumu, nekā sākotnēji lēsts, un ekonomikas zaudējumi Covid-19 otrajā vilnī ir bijuši mazāki nekā pirmajā vilnī.

“Šāds relatīvi labāks ekonomikas sniegums ir saistīts ar to, ka uzņēmēji un ekonomika turpina pielāgoties Covid-19 ierobežojumiem un ārējais pieprasījums rūpniecībā šobrīd ir ļoti spēcīgs, kas veicina eksporta pieaugumu. Papildus tam no valsts puses kopš janvāra tika būtiski palielināts atbalsts ekonomikai un ekonomikas relatīvi labais sniegums daļēji notiek arī uz valsts parāda pieauguma rēķina,” teica Āboliņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēdējos divos ceturkšņos Latvijas ekonomikas sniegums ir bijis būtiski vājāks nekā Lietuvā vai Igaunijā, un ekonomikā riskējam atpalikt no kaimiņiem. Tostarp Igaunijas ekonomika šobrīd jau ir par 3% lielāka nekā 2019.gada beigās, pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, savukārt Lietuvas ekonomika ir gandrīz 1% lielāka. Tikmēr Latvijas ekonomika joprojām par 3% atpaliek no iepriekšējā līmeņa. “Protams, šie joprojām ir sākotnējie dati, kas vēlāk var tikt koriģēti, un Latvijai ir lielāks atkopšanās potenciāls, piemēram, aviācijā. Tomēr kopš pandēmijas sākuma Latvijas ekonomika no kaimiņiem jau atpaliek par 4-6%,” sacīja Āboliņš.

Viņš arī pauda viedokli, ka ir pamatoti cerēt, ka šā gada otrajā pusē un nākamgad ekonomikas aktivitāte būtiski palielināsies. To veicinās pakalpojumu nozaru atvēršanās pēc Covid-19 ierobežojumu beigām, augšupejošs rūpniecības cikls pasaulē un apjomīgu līdzekļu ieplūde būvniecībā no valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atjaunošanas fonda. Tas pēdējos mēnešos ir ļāvis celt arī ekonomikas izaugsmes prognozes.

Āboliņš prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 3,6%, bet 2022.gadā Latvija IKP izaugsme varētu sasniegt 6%.

“Tomēr līdzīgi faktori veicinās arī ekonomikas atkopšanos citās valstīs, un man šobrīd vairs nav pārliecības, ka Covid-19 krīzes radītās plaisas Baltijas valstīs izzudīs dažu ceturkšņu laikā. Tas var prasīt vairākus gadus,” atzīmēja bankas “Citadele” ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija joprojām ir liels risks ekonomikai, tādēļ ir ļoti būtiski saglabāt pašreizējo vakcinācijas tempu, lai līdz rudenim Latvijai izdotos sasniegt pūļa imunitāti un nebūtu nepieciešams ieviest jaunus ierobežojumus ekonomikā. Papildus tam šogad fiskālās politikas normalizēšana būs ļoti izaicinoša, jo pašreizējais valsts budžeta deficīta līmenis un parāda pieauguma ātrums nav uzturams ilgtermiņā. Tādēļ tuvākā gada vai divu gadu laikā būs nepieciešams atrast līdzsvaru starp to, lai sabalansētu valsts finanses un vienlaikus nepārtraukt ekonomikas atbalsta pasākumus pārāk strauji, pirms ekonomikā ir atgriezusies noturīga izaugsme.

“Tas, manuprāt, ir ļoti sarežģīts uzdevums, un te ir daudz iespēju kļūdīties, jo ekonomikā joprojām ir daudz nezināmo un to, cik spēcīgs ir sagaidāmais ekonomikas izaugsmes cikls, mēs uzzināsim tikai kad tiks atcelti ekonomikas atbalsta pasākumi,” sacīja Āboliņš.

Arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas IKP pirmā ceturkšņa dati uz Baltijas kaimiņvalstu fona ir vājš iznākums. “Nav šaubu, ka rezultāts atspoguļo katras valsts politikas kvalitāti un krīzes vadības spēju. Taču šobrīd vairs nebūtu auglīgi koncentrēties uz paveiktā vai trūkumu kritiku, bet koncentrēties uz veicamajiem darbiem,” viņš sacīja.

Gašpuitis atzīmēja, ka jau kopš aprīļa ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atgūšanās iezīmes. Turklāt maijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz pirmspandēmijas līmenim – 104,2 punktiem.

“Turpmāk ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem un rādītāji kļūs arvien pozitīvāki. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē atgūšanās kļūs vēl pārliecinošāka, kaut riski saglabājas. Jāņem vērā, ka pašreizējais saslimstības kritums ataino arī sezonalitātes, ne tikai vakcinācijas, ietekmi. Tātad, lai arī vakcinācija ir uzņēmusi labu tempu, tas drīz bremzēsies. Tas nozīmē, ka uz rudeni, kad vīrusa riski no jauna saasināsies. Var prognozēt, ka ierobežojumu režīms, atspoguļojot vakcinācijas līmeni dažādos reģionos, būs atšķirīgs. Šobrīd joprojām ir maz konkrētības par izejas politiku atbalstam uzņēmējiem, kuriem sarežģījumi uzņēmējdarbībā saglabāsies ilgāk par ierobežojumu režīma maiņu. Tas daudzās nozarēs uztur neskaidrību par nākotni. Pietrūkst arī noteikts ierobežojumu atcelšanas grafiks, ar ko uzņēmēji varētu rēķināties,” pauda Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajos mēnešos eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, ko nosaka labvēlīgā ārējā konjunktūra. Tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības izaugsmei. Arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet komercpakalpojumos, pēc krituma pirmajā ceturksnī par 4,5%, atjaunosies izaugsme. Situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās – ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr līdz pilnīgai šo nozaru atkopšanās būs nepieciešams ilgāks laika posms un prognozējamāka epidemioloģiskā situācija.

Tāpat Gašpuitis prognozēja, ka lejupslīde turpināsies transporta un uzglabāšanas nozarē, kur primāri izjūt tranzīta kravu apmēra kritumu. Negaidīts sarukums gada sākumā bija vērojams būvniecībā (-12,4%). Tomēr šo nozari krīze negaida. Drīzāk valdības primārais uzdevums būs nozari pasargāt no pārkaršanas riskiem, jo tuvāko gadu laikā nozarē ieplūdīs nozīmīgs investīciju apmēr, kas var sarežģīt nekustamā īpašuma nozares izaugsmi, jo jūtams būvniecības izmaksu kāpums būs neizbēgams.

Viņš piebilda, ka apjomīgie ES fondi palīdzēs atjaunoties investīcijām, tomēr ilgāka termiņa perspektīvas ir gan neskaidras, īpaši tās, kas skar mazo un vidējo uzņēmumu segmentu. Tādēļ par spīti pārliecinošajai izaugsmei tuvākajos divos gados ekonomikas konkurētspējas jautājumi drīzāk kļūs vēl aktuālāki. Kritiskākais būs tas, cik tālredzīgi Latvija spēs ieguldīt Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus, lai ekonomika spētu veiksmīgi sagriezt ekonomiku jauno ilgtermiņa izaicinājumu – digitalizācija un klimatu pārmaiņu novēršanas – virzienā.

Gašpuitis prognozēja, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,7%, bet nākamgad – par 5,2%.

Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad turpmākajos ceturkšņos ir gaidāma spēcīga  ekonomikas izaugsme, un domājams, ka IKP šogad gandrīz atgriezīsies 2019.gada līmenī, lai arī pirmajā ceturksnī tas bija par 2,4% mazāks nekā aizpagājušā gada sākumā.

“Nākamgad ekonomika spers platu soli, lai “noķertu” pirmspandēmijas tendenci, citiem vārdiem, tā dziedēs globālās krīzes ievainojumus, pamazām novērsīs šo notikumu radīto ietekmi uz tautsaimniecības potenciālu. Liela daļa Eiropas valstu varētu sapņot par šādu scenāriju. Taču Latvijas sabiedrībā pamatotu vilšanos rada pēdējo divu gadu neveiksmes, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Lai arī šo situāciju ir drīzāk jāraksturo kā īpaši sekmīgu kaimiņvalstu attīstību, nevis Latvijas neveiksmi, tomēr ar šo situāciju nevar un nevajag samierināties. Lai arī sasniegt šo valstu ienākumu līmeni tuvākajos gados nebūs iespējams, Latvijai ir iespējams panākt daudz straujāku attīstības tempu un kopīgi ar kaimiņiem veidot Baltiju kā īpaši dinamisku Eiropas reģionu. Latvija šobrīd dreifē starp pagātnes attīstības stratēģiju atlūzām. Pieļautās kļūdas vēl ilgi ietekmēs ienākumu līmeni, bet jau ļoti drīz tās vairs būtiski neietekmēs attīstības tempu,” sacīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 1,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu. Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2020.gada ceturto ceturksni – Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, sarucis par 1,7%.

2021.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro.

1 komentārs