Banku analītiķi: Eksports nākamos mēnešus būs viens no būtiskākajiem Latvijas izaugsmes bremzētājiem

1 komentārs
Banku analītiķi: Eksports nākamos mēnešus būs viens no būtiskākajiem Latvijas izaugsmes bremzētājiem
IEVA ČĪKA, LATVIJAS BANKA

Nākamajos mēnešos eksports būs viens no būtiskākajiem izaugsmes bremzētājiem, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par Latvijas ārējo tirdzniecību pirmajā pusgadā, aģentūrai LETA pastāstīja banku analītiķi.

“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece atklāja, ka jūnijā reģistrētais kritums ir lielākais kopš 2016.gada sākuma. Preču grupas, kuras atstāja visnelabvēlīgāko ietekmi uz kopējo eksporta rādītāju, bija mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi, kā arī koks un tā izstrādājumi. Tomēr kritums bija arī vairumā citu preču grupu, kā, piemēram, ķīmisko produktu, mēbeļu un lauksaimniecības produktu eksportā. “Visticamāk, jūnijs bija netipiski vājš, tomēr tas iezīmē kopējo tendenci, proti, preču eksportētājiem pēc diviem izciliem izaugsmes gadiem šogad palielināt savu apgrozījumu ir daudz sarežģītāk,” atzīmēja Buceniece.

Viņa atzina, ka līdz šim ražošanas apjomus un attiecīgi arī eksportu vēl straujāk palielināt bija grūti galvenokārt darbaspēka trūkuma un augošo izmaksu dēļ. Patlaban arvien vairāk eksportētāju izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos, it īpaši tie, kuri eksportē ārpus Baltijas valstīm.

Pēc Bucenieces teiktā, eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas Latvijai ir lielākais noieta tirgus, šogad aug lēnāk un jūnijā nedaudz samazinājās. Lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs nozīmē lēnāku eksporta pieauguma tempu, un atsevišķos mēnešos arī turpmāk piedzīvos kritumu.

Viņa sacīja, ka pērnā gada otrajā pusē un šī gada sākumā eksporta kopējos rādītājus uz leju pavilka arī pieticīgais graudu eksports, kas bija sekas pagājušās vasaras sausuma noplicinātajai ražai. “Tomēr šogad labības raža solās būt laba, un gada otrajā pusē tā, visticamāk, būs starp galvenajām eksporta izaugsmes lokomotīvēm. Lai gan riski saistībā ar tirdzniecības konfliktu saasināšanos pasaules lielvaru starpā, “Breksits” bez vienošanās un ģeopolitiskie saspīlējumi var vēl vairāk nosvārstīt starptautiskās preču tirdzniecības plūsmas, gaidāms, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē šogad lai arī nedaudz, bet pieaugs,” teica Buceniece.

AS “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis sacīja – tas, ka globālās vides “vēsie vēji” ietekmēs uz eksportu orientējošās nozares, bija gaidāms. “Taču pašreizējais veikums ir klaji neiepriecinošs un norāda, ka eksports būs viens no būtiskākajiem izaugsmes bremzētājiem. Zināmas pozitīvas vēsmas varētu nākt līdzi ar optimisma un starptautiskās tirdzniecības pieaugumu. Taču nekas neliecina, ka tuvākajā laikā lielvaras spēs nonākt pie noturīga tirdzniecības konfliktu risinājuma,” teica Gašpuitis.

Viņš uzsvēra, ka nākotnē virspusējas vienošanās ik pa laikam parādīsies, īpaši tad, ja tas atbildīs ASV prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas interesēm. “Taču tikpat lielas iespējas ir sagaidīt jaunu domstarpību izcelšanos starp ASV un ES, ko izjutīs arī Latvijas uzņēmēji. Turklāt tuvojas “Breksits”, kam ir liels potenciāls nobremzēt tirdzniecību ar Lielbritāniju,” teica Gašpuitis.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka iespējamie scenāriji preču eksportam ir kļuvuši izteikti negatīvi, kas nozīmē, ka šogad labs panākums būs līdzšinējo apjomu noturēšana. Iespējami arī kopējo eksporta apjomu samazināšanās. Patlaban cerības saistās ar pakalpojuma eksportu, kas varētu kompensēt preču eksporta negatīvu ieguldījumu, viņš teica.

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš teica, ka statistika nepārprotami atspoguļo krasas pārmaiņas eksporta tirgos, kam jāpievērš uzmanība. “Ir sajūta, ka Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, pieaugot nenoteiktībai galvenajos tās tirgos. Ja pasaules lielāko ekonomiku cenšas vadīt cilvēks, kurš neko no ekonomikas nesaprot, nekas labs nav gaidāms,” uzsvēra Strautiņš.

Viņš piebilda, ka no Latvijas galvenajām eksporta precēm samazinājums ir redzams koksnes eksportā. “Ir zināms, ka eksporta kritums atspoguļo cenu, nevis apjomu kritumu, ražošana kokrūpniecībā jūnijā pat pieauga. Tāpēc sekas pagaidām izjūt uzņēmumu īpašnieki, darbiniekus tās skar maz,” skaidroja Strautiņš.

“Taču, pašreizējām tendencēm turpinoties, gada otrajā pusē daļa no uzņēmumiem var krasi sašaurināt vai pat apturēt darbu, tad jau ir iespējams lokāls bezdarba kāpums. Nepatikšanas briest ne tikai noieta tirgos, bet arī apaļkoku piegādē,” atzīmēja Strautiņš.

LETA jau ziņoja, ka Latvija šogad pirmajos sešos mēnešos eksportēja preces 6,184 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,3% jeb 20,603 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 7,65 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 4,3% jeb 315,465 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp jūnijā Latvija ir eksportējusi preces 982,941 miljona eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 85,335 miljoniem eiro mazāk nekā maijā un par 8,2% jeb 87,415 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada jūnijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,209 miljardu eiro apmērā, kas ir par 15,5% jeb 221,188 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 11,9% jeb 163,141 miljonu eiro mazāk nekā pagājušā gada jūnijā.