Bankās būtiski samazinājies tā dēvēto “čaulas veidojumu” skaits

1 komentārs

Latvijas bankās par vairāk nekā trešo daļu samazinājies tā dēvēto “čaulas veidojumu” noguldījumu apjoms.

Bankas turpina pārtraukt sadarbību arī ar citiem riskantiem klientiem, un tas neesot viegli, tāpēc banku uzraugs izstrādā regulējumu, kas ļautu izvairīties no pārpratumiem šādās situācijās.

Piektdien, 19. maijā, uz kārtējo Ministru prezidenta vadīto Finanšu sektora attīstības padomes sēdi sanāca plašs loks dalībnieku no finanšu, tiesībsargājošām un uzraugošām iestādēm. Pēc sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) LNT Ziņām atklāja, ka pārrunāts notiekošais banku sektorā.

“Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kolēģi ziņoja, ka šobrīd situācija ir stabila, nav redzama vai novērojama strauja depozītu aizplūšana,” norāda Reizniece-Ozola.

Izņēmums ir sadarbības pārtraukšana ar “čaulas veidojumiem”, ko bankas uzsākušas, nesagaidot grozījumus likumā, kas to kopš maija uzliek par obligātu pienākumu. FKTK dati liecina, ka tā dēvēto “čaulas veidojumu” noguldījumu atlikums no februāra beigām līdz aprīļa beigām krities par vienu miljardu eiro jeb 38%. Līdz ar to būtiski mazinājies arī šo čaulas veidojumu skaits, kas vēl februāra beigās pārsniedza 26 000.

Kopumā noguldījumu apjoms sarucis vēl straujāk, un ja neskaita “ABLV Bank”, tad atlikušajās bankās nerezidentu noguldījumu īpatsvars tagad veido 24% iepriekšējo 40% vietā. Bankas pārtrauc sadarbību arī ar citiem augsta riska klientiem, un tas neesot viegli.

Reizniece-Ozola min: “Joprojām ir atsevišķi gadījumi, kad uzņēmēji vai privātpersonas sniedz informāciju, ka kāda no bankām atsākās atvērt kontus vai apkalpot.”

Lai novērstu iespējamos pārpratumus nākotnē, FKTK šobrīd izstrādā speciālu regulējumu, lai būtu skaidrākas definīcijas un normu piemērošanas kārtība bankā.

“Mēs strādājam pie definīcijas nerezidentu noguldītāju precizēšanai, lai bankām būtu skaidri spēles noteikumi, kādi klienti īsti nav vēlami šeit, ar kādiem savukārt ārvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem strādāt drīkst,” skaidro Reizniece-Ozola.

Vienlaikus ar atbrīvošanos no nevēlamiem klientiem nerezidentus apkalpojošās bankas turpina darbu pie savas darbības izmaiņām, pielāgojoties valsts līmenī uzstādītiem nosacījumiem nerezidentu noguldījumu apjomu mazināt zem 10%.

Kā informē finanšu ministre, bankām tiks uzdots sagatavot biznesa plānus līdz jūnija beigām, ko tad attiecīgi FKTK vērtēs tālākai darbībai.

Līdz šim visas 11 nerezidentus apkalpojošās bankas paziņojušas, ka apņēmušās turpināt darboties.