Atsāktas diskusijas par turpmāko valsts atbalstu uzņēmējiem

0 Komentāru

Atsākušās diskusijas par turpmāko valsts palīdzību uzņēmējiem, kuriem Covid-19 ierobežojumi turpina pamatīgi sarežģīt dzīvi. Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi piedāvājumu par atbalsta turpināšanu specifiskos gadījumos, taču kopumā nostāja ir tāda, ka plaša valsts atbalsta laiks biznesam ir beidzies, stāsta TV3 Ziņas.

Covid-19 krīzē Latvijas uzņēmējiem bija pieejami trīs atbalsta instrumenti – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizēja subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem, taču līdz ar jūliju šī valsts palīdzība beigusies.

Līdz šim šajos instrumentos krīzē izmaksāti vairāk nekā 600 miljoni eiro. Daudzas nozares gan atgādina, ka tām krīze nav beigusies – piemēram, viesnīcas, sporta zāles, skaistumkopšana un ēdinātāji joprojām strādā sarežģītos apstākļos.

”Lai arī teikts, ka drīkst strādāt un ierobežojumu praktiski neesot, tās kafejnīcas, kurām ir āra terases atvērušās ar starpsienām vai distanci. Jāatceras, ka ne visām kafejnīcām ir šīs terases,” skaidro Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis un “36. līnijas” īpašnieks Lauris Aleksejevs.

Kā stāsta Aleksejevs, dīkstāves pabalstus atpakaļ nevajadzētu, tie neveicinot vēlmi strādāt, taču cita palīdzība noteikti nāktu nozarei par labu. Industrija joprojām arī cer uz samazinātu PVN likmi, ko izdarījušas daudzas citas valstis Eiropā. Vismaz kā terminētu pasākumu.

Ekonomikas ministrija piedāvājusi, ka atsevišķās nozarēs varētu turpināt maksāt pabalstus vēl divus mēnešus vai ieviest samazinātu 9% PVN likmi. Šie priekšlikumi vakar pārrunāti tā sauktajā ”Reira grupā”, kurā lemj par valsts palīdzību krīzē. Finanšu ministrs gan pārliecināts, ka valsts jau tā sniegusi dāsnu palīdzību: ”Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus, un neviena valsts to ilgtermiņā nedara. Uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.”

Arī Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks atzīmē, ka valsts nedrīkst pārāk aizrauties ar plašiem un pastāvīgiem pabalstiem: ”Ja mēs atstājam kādu atbalstu, tam būtu jābūt tikai ļoti šaurās nišās uz to brīdi, kamēr ir kādi ierobežojumi. Kopumā no plaša atbalsta stāsta Latvijai ir jāaiziet. Ekonomika atgūstas, šī situācija ir bijusi ilgu laiku. Uzņēmējiem bijusi iespēja pārorientēties.”

Ekonomikas ministrija cer savus priekšlikumus virzīt uz valdību jau tuvākajā laikā.

0 Komentāru