Atbalsta plānu, kā atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem un nelielu parāda apmēru

Pievienot komentāru

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto septiņu likumprojektu paketi, ar kuru plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņojumā presei akcentējis, ka jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

Likumprojekts paredz, ka parādsaistību dzēšanas procesa izmaksas tiek segtas no privātpersonu līdzekļiem un šim procesam nebūs negatīvas ietekmes uz valsts budžetu. “Mēs nevaram garantēt, ka personas, kas šobrīd ir iestigušas ātro kredītu purvā, atkal tajā nenonāk, taču mūsu pienākums ir dot iespēju no tā izrauties,” citēts ministrs.

Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam, ar parādsaistību kopējo apmēru no divām minimālajām mēnešalgām līdz 5000 eiro, ko turklāt drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus.

Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

Tāpat tiesas kompetencē plānots nodot Latvijā maksātnespējas jomā pašlaik jaunu risinājumu – iespēja noteiktos gadījumos atcelt fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesu – pēc desmit gadiem.

Papildu jaunajam Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumam izstrādāti arī grozījumi vairākos jau šobrīd esošos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mehānisma piemērošanu. Proti, grozījumi paredzēti Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Notariāta likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Likums varēs stāties spēkā tikai pēc tam, kad to būs pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.