Asociācija: Norakstot Kargina un Krasovicka parādu, valstij jādzēš arī citu Latvijas iedzīvotāju bezcerīgie parādi

21 komentārs
Asociācija: Norakstot Kargina un Krasovicka parādu, valstij jādzēš arī citu Latvijas iedzīvotāju bezcerīgie parādi
Arhīva foto (IEVA ČĪKA, LETA)

Norakstot “Parex bankas” kādreizējo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka parādu, valstij būtu jādzēš arī citu Latvijas iedzīvotāju bezcerīgie parādi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis un bijušais Lielvārdes mērs Jānis Āboliņš, kurš savulaik vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja “parādzīmi” par 200 miljoniem eiro.

“Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) publiski paustais, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem “Parex bankas” īpašniekiem Karginu un Krasovicki par kopumā vairāk nekā 230 miljonu eiro piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts gatava atlaist arī viņu bezcerīgos parādus. Raugoties juridiski, atlaižot bezcerīgus parādus vienā gadījumā, šis pats princips valstij jāīsteno arī tūkstošiem citu identisku gadījumu,” sacīja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka 2007.gadā pie tiesu izpildītājiem bija 81 843 privātpersonu izpildlietas par kopējo piedzenamo summu 205,5 miljonu eiro apmērā. Nākamajos gados piedzenamo parādu skaits un apmērs ir tikai palielinājies – 2019.gada pirmajā pusgadā izpildlietu skaits pie tiesu izpildītājiem bija sasniedzis 441 613 par kopējo summu turpat 5,5 miljardu eiro apmērā.

“Kopš 2007.gada nav bijis neviens gads, kad izpildlietu skaits pie tiesu izpildītājiem būtu samazinājies, vai samazinājies būtu piedzenamās summas kopējais apmērs. Turklāt šīs ir tikai lietas, kas nonākušas pie tiesu izpildītājiem. Tām klāt vēl pieskaitāmi parādi, kuru piedziņa juridiski ar tiesas lēmumu vēl nav sākta,” atzīmēja Āboliņš.

Viņš minēja, ka daļa no šīm kredītsaistībām ir dzēšama, taču vismaz ceturtā daļa no šiem parādiem ir bezcerīgi.

“Tūkstošiem cilvēku tieši bēgšana no nenomaksājamu parādu jūga bijis galvenais iemesls emigrācijai uz citām valstīm, turklāt neatgūstamie parādi turpina pasliktināt valsts kopējos ekonomikas rādītājus un kredītreitingu. Daudzkārt to esam akcentējuši deputātiem un ministriem, aicinot pieņemt lēmumu par bezcerīgo parādu brīvlaišanu, kas desmitiem, pat simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ļautu atgriezties dzimtenē un ekonomiskajā apritē, turklāt arī valsti atbrīvotu no bezcerīgā un negatīvā kredītportfeļa. Tomēr šādam lēmumam politikas veidotāji nekad nav varējuši saņemties. Tagad, redzot, ka Ekonomikas ministrija publiski atzīst gatavību pārtraukt miljonos mērāmu bezcerīgu parādu piedziņu no bijušajiem baņķieriem, sagaidu, ka parādu brīvlaišanas prakse tiks attiecināta arī uz tiem tūkstošiem iedzīvotāju, kas nav nedz miljonāri, nedz baņķieri, nedz politiķiem vai varai pietuvināti,” pauda Āboliņš.

Viņš norādīja, ka vairāk nekā desmit gadu garumā Latvijas Kredītņēmēju asociācija ir cīnījusies par grozījumiem Maksātnespējas likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvos, lai Latvijas iedzīvotāju atvieglotu iespējas atbrīvoties no parādu jūga. Šajā laikā ir panākti būtiski grozījumi likumos, kas nozīmīgi paātrina un padara arī lētāku privātpersonas maksātnespējas procesu, turklāt kredītu izsniedzējiem liek būt atbildīgākiem. Taču ierosinājums atlaist bezcerīgos parādus, no kuriem lielākā daļa izveidojusies krīzes gados, aizvien palicis nesadzirdēts.

“Pēc publiski izskanējušā Ekonomikas ministra atzinuma, ka nav lietderīgi tērēt valsts līdzekļus, tiesājoties par nepiedzenamu naudu, Kredītņēmēju asociācija cer, ka politikas veidotājiem ir būtiski mainījies arī kopējais viedoklis par neatgūstamu līdzekļu piedziņu. Tas asociācijai dod pamatu gatavot arī ierosinājumus grozījumiem esošos likumos vai jaunu izstrādei, kas noteiktos gadījumos iedzīvotājus atbrīvotu no nenomaksājamām kredītsaistībām, kuras vēl bezcerīgākas vērsuši arī uzrēķinātie kavējuma procenti, piedziņas izdevumi un līdzīgi maksājumi,” klāstīja Āboliņš.

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēstīja, ka Ekonomikas ministrija un tai piederošais “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (“Possessor”) pēc Kargina un Krasovicka piedāvājuma saņemšanas vērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības. Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

“Mēs zinām, ka ir ārkārtīgi liela prasība, kura faktiski nesedzas ne ar ko. Līdz ar to mēs tagad saliekam kopā nodrošināto prasības daļu ar to, cik mēs esam iztērējuši izmaksās. Un mēs gribam salikt kopā gan ciparus, gan potenciālās iespējas valstij atgūt līdzekļus, un pārtraukt šo te maksājumu advokātiem,” raidījumam skaidrojis ekonomikas ministrs.

Tāpat ziņots, ka 2015.gada jūlijā Āboliņš ar Ogres rajona tiesas lēmumu tika atzīts par maksātnespējīgu, savukārt 2019.gada oktobrī viņa maksātnespējas process izbeigts.

Vēstīts arī, ka Āboliņš 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja “parādzīmi” par 200 miljoniem eiro. Pēc šī notikuma pašvaldība vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu. Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata.

Āboltiņš iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka, noslēdzot vērienīgo darījumu, Lielvārdes pašvaldība būtu ieguvusi papildu līdzekļus, kas tiktu investēti novada attīstībā. Pēc viņa teiktā, darījumam nav nekādu nosacījumu, nebūtu nepieciešams ņemt aizdevumus, jo, ja vekselis tiktu parakstīts, tam klāt būtu līgums par finansējumu – alternatīvā finansējuma piesaistīšanu.