Ašeradens: Ja mēs būtu teikuši, – šogad atceļam OIK sistēmu, mēs ierautu valsti milzīgos tiesvedību procesos

15 komentāri
Ašeradens: Ja mēs būtu teikuši, – šogad atceļam OIK sistēmu, mēs ierautu valsti milzīgos tiesvedību procesos
Paula Čurkste / LETA

Triju gadu laikā Latvija varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK, kas visiem patērētājiem sadārdzina elektrības rēķinus. Ar šādu skaļu paziņojumu klajā nākusi Ekonomikas ministrija.

Ātrāka atteikšanās no tā dēvētās OIK neesot iespējama, jo valsts varētu tikt ierauta tiesvedībās ar zaļās enerģijas ražotājiem. Viņiem trīs gadu laikā tikšot radīts jauns, pamatotāks atbalsta mehānisms.

Gada sākumā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja par plānu likvidēt OIK maksājumu. Vairākus mēnešus viņa vadībā strādāja darba grupa, kas trešdien, 1. augustā, pabeidza darbu pie izvērsta reformu plāna. Zibenīga dārgā maksājuma, kas pēdējos gados kļuvis par pamatīgu slogu Latvijas tautsaimniecībai, atcelšana neesot iespējama.

“Jā mēs būtu teikuši, – šogad atceļam OIK sistēmu, ir nepārprotami skaidrs, ka mēs ierautu valsti milzīgos tiesvedību procesos, kas būtu mērāmi simtos miljonos eiro,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).

Ko nevar uzreiz, varot paveikt trīs gadu laikā, radot jaunu atbalsta sistēmu godīgiem zaļās enerģijas ražotājiem. Tās pamatā būs norma, ka zaļās enerģijas atbalsts nedrīkst pārsniegt 0,3% iekšzemes kopprodukta. Šobrīd tas ir vesels procents, kas esot viens no augstākajiem radītājiem Eiropā, bet esošo OIK saistību apjoms pārsniedz pusotru miljardu eiro.

Saskaņā ar Ašeradena plānu līdz 2022. gadam Latvijas elektroenerģijas lietotāji no šīm saistībām tiktu atsvabināti.

Pārejas periodā tiek piedāvāts ieviest 15% subsidētās elektroenerģijas nodokli. To maksātu visi zaļās enerģijas ražotāji divus gadus, savukārt ieņēmumi tiktu novirzīti OIK samazināšanai. Paralēli paredzēts izstrādāt jaunas prasības biogāzes stacijām, reformēt atbalstu lielajiem TEC un samazināt OIK staciju maksimālo peļņu. Visbeidzot, paredzēts ieviest jaunu atbalsta sistēmu zaļās enerģijas ražotājiem. Izpildot noteiktus kritērijus, viņi saņemtu tā sauktos zaļos sertifikātus, kuru tālāk pārdotu elektrības tirgotājiem.

Pret šo sistēmu, kas darbojas vairākās Rietumvalstīs, gan ir uzņēmēju organizācijas, kas tajā saskata “OIK 2” aizmetņus.

“Tā kā nav īsti skaidrs, cik tad viņi maksās, kāds būs kopējais zaļo sertifikātu apjoms. Nu tur ir vairāk nezināmo, nekā zināmo, līdz ar to pēdējais, ko vajadzētu darīt, ir domāt par jauniem atbalsta instrumentiem,” skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Endziņš arī netic, ka plāns par OIK likvidēšanu tiks īstenots, jo nepieciešamas vērienīgas likumu izmaiņas, un līdz vēlēšanām tās nevar paspēt pieņemt. Kas būs pēc tam, neviens šobrīd nevar prognozēt. Taču kopumā plāns likvidēt OIK negatīvo efektu uz valsts konkurētspēju esot vērtējams pozitīvi.

15 komentāri