35 komentāri

Izpētīts, ka daudzi aizbraucēji labprāt atgrieztos Latvijā, ja vien spētu atrast piemērotu darbavietu.

Darba devējiem, pašiem saskaroties ar kvalificētu darbinieku trūkumu, radusies doma izveidot sociālu kustību “Latvija strādā”. Tajā iesaistītie darba devēji mērķtiecīgi piesaistīs darbiniekus no emigrantu vidus, cerot tuvākajā nākotnē mājās atsaukt vismaz 1000 aizbraukušo.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pētījumā par aizbraucēju atgriešanos secināts, ka aptuveni 60% remigrantu vēlējušies atrast darbu Latvijā, bet tikai trešajai daļai tas izdevies. Lai arī darba devēji ārzemēs strādājošos tautiešus uzskata par ļoti vērtīgiem darbiniekiem, remigrantiem darba atrašana nesekmējas vairāku iemeslu dēļ. Darba devēji nav gatavi pieņemt darbā, balstoties, piemēram, uz video zvanu intervijām. Savukārt aizbraucēji kā galvenos atgriešanās šķēršļus min nepietiekamu atalgojumu un informatīva atbalsta trūkumu.

Mihails Hazans
Latvijas Universitātes pētnieks

Publiskā telpā bieži dzirdam, – kāpēc atkal projekti ar interneta platformām, vai tad cilvēki paši nevar atrast. Izrādās, ka nē. Tajā skaitā cilvēki ar augstāko izglītību biežāk min informācijas atbalsta nepieciešamību.

Šā iemesla dēļ jau izveidotam darba un informācijas portālam “Your move” piepulcējas darba devēju izveidota sociāla kustība “Latvija strādā”. Darba devēji, kuri vēlas veicināt aizbraucēju atgriešanos, publiski apņemsies mājup atsaukt vismaz vienu aizbraukušo. Sākuma mērķis ir dod darbu tūkstotim cilvēku. Plānots iesaistīt vismaz 100 līdzīgi domājošus darba devējus, kuri būs gatavi piedāvāt motivējošu vidi.

Piemēram, uzņēmums  “Draugiem Group” jau iepriekš  nodarbinājis 10 remigrantus un potenciālajiem darba devējiem iesaka būt pretimnākošiem.

Jānis Palkavnieks
“Draugiem Group” runasvīrs

Jārēķinās, ka nevar prasīt, lai brauc uz darba interviju vēl trīs reizes.

Palkavnieks iesaka izmantot tehnoloģijas, video zvanus vai rīkot darba intervijas Lielbritānijā.

Ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 000 mūsu valstspiederīgo. Arī ministriju līmenī sākti vairāki remigrācijas projekti – VARAM nozīmējusi reģionālās remigrācijas koordinatorus, savukārt Ārlietu ministrija izstrādājusi Diasporas likumu, kas mazinās atgriešanās birokrātiju.

Zanda Kalniņa-Lukaševica
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Piemēram, šobrīd, esot ārzemēs, nevar piereģistrēties bērnu dārzam, jo nav deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Ar šo likumu ir paredzēts ieviest kā otro dzīvesvietu deklarēt arī no ārzemēm, tādējādi dodot iespēju piereģistrēt bērnu izglītības iestādē.

Kļūt par kustības biedru iespējams mājaslapā “latvijastrada.lv”.

TOP komentāri

  • Ieva Ieva Ieviņa
    +7 +7 0

    Ieva Ieva Ieviņa

    vispirms nodrošina lai te palikušajiem cilvēkiem cilvēcisku dzīvi,nevis eksistenci!!!
  • Josh Richards
    +6 +6 0

    Josh Richards

    Vai varat nosaukt, kuri ir tie idioti, kas veic sho petijumus un nemas ar sho visu?
  • zzz
    +4 +4 0

    zzz

    Latvijā atgriezīsies tikai tie, kuriem neizdevās kaut kādu iemeslu dēļ ārzemēs nepaveicās ar darba atrašanu un visu pārējo, bet es neredzu iemeslu kādēļ lai atgrieztos tie, kuriem ārzemēs ir ģimene ar bērniem, ir darbs un visu var atļauties nopirkt, it īpaši zinot to, ka viņiem te nebūs ne tuvu tik laba alga kā ārzemēs un atkal būs izdzīvošanas maratons, nevis normāla dzīve.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl