Ar sociālās kustības palīdzību plāno atsaukt mājās vismaz 1000 emigrējušo latviešu

35 komentāri

Izpētīts, ka daudzi aizbraucēji labprāt atgrieztos Latvijā, ja vien spētu atrast piemērotu darbavietu.

Darba devējiem, pašiem saskaroties ar kvalificētu darbinieku trūkumu, radusies doma izveidot sociālu kustību “Latvija strādā”. Tajā iesaistītie darba devēji mērķtiecīgi piesaistīs darbiniekus no emigrantu vidus, cerot tuvākajā nākotnē mājās atsaukt vismaz 1000 aizbraukušo.

Pētījumā par aizbraucēju atgriešanos secināts, ka aptuveni 60% remigrantu vēlējušies atrast darbu Latvijā, bet tikai trešajai daļai tas izdevies. Lai arī darba devēji ārzemēs strādājošos tautiešus uzskata par ļoti vērtīgiem darbiniekiem, remigrantiem darba atrašana nesekmējas vairāku iemeslu dēļ. Darba devēji nav gatavi pieņemt darbā, balstoties, piemēram, uz video zvanu intervijām. Savukārt aizbraucēji kā galvenos atgriešanās šķēršļus min nepietiekamu atalgojumu un informatīva atbalsta trūkumu.

Mihails Hazans
Latvijas Universitātes pētnieks

Publiskā telpā bieži dzirdam, – kāpēc atkal projekti ar interneta platformām, vai tad cilvēki paši nevar atrast. Izrādās, ka nē. Tajā skaitā cilvēki ar augstāko izglītību biežāk min informācijas atbalsta nepieciešamību.

Šā iemesla dēļ jau izveidotam darba un informācijas portālam “Your move” piepulcējas darba devēju izveidota sociāla kustība “Latvija strādā”. Darba devēji, kuri vēlas veicināt aizbraucēju atgriešanos, publiski apņemsies mājup atsaukt vismaz vienu aizbraukušo. Sākuma mērķis ir dod darbu tūkstotim cilvēku. Plānots iesaistīt vismaz 100 līdzīgi domājošus darba devējus, kuri būs gatavi piedāvāt motivējošu vidi.

Piemēram, uzņēmums  “Draugiem Group” jau iepriekš  nodarbinājis 10 remigrantus un potenciālajiem darba devējiem iesaka būt pretimnākošiem.

Jānis Palkavnieks
“Draugiem Group” runasvīrs

Jārēķinās, ka nevar prasīt, lai brauc uz darba interviju vēl trīs reizes.

Palkavnieks iesaka izmantot tehnoloģijas, video zvanus vai rīkot darba intervijas Lielbritānijā.

Ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 000 mūsu valstspiederīgo. Arī ministriju līmenī sākti vairāki remigrācijas projekti – VARAM nozīmējusi reģionālās remigrācijas koordinatorus, savukārt Ārlietu ministrija izstrādājusi Diasporas likumu, kas mazinās atgriešanās birokrātiju.

Zanda Kalniņa-Lukaševica
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Piemēram, šobrīd, esot ārzemēs, nevar piereģistrēties bērnu dārzam, jo nav deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Ar šo likumu ir paredzēts ieviest kā otro dzīvesvietu deklarēt arī no ārzemēm, tādējādi dodot iespēju piereģistrēt bērnu izglītības iestādē.

Kļūt par kustības biedru iespējams mājaslapā “latvijastrada.lv”.