Komentāri
Ar eiro ieviešanu Lietuvā pagaidām noslēgsies eirozonas paplašināšanās, uzskata Rimšēvičs
Foto: AFP/LETA

Pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai tālāka paplašināšanās tik drīz nav gaidāma, atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Lai iestātos eirozonā, vispirms ir jāiestājas Valūtas kursa mehānismā II.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Tā ir tāda kā magnētiskā rezonanse, kas ļauj apskatīties, kas lācītim vai attiecīgajai valstij ir vēderā un ko tā spēj. Ja divu gadu laikā valsts spēj demonstrēt visus rādītājus un izturēt valūtas kursa svārstības, tikai tad tā tiek uzaicināta iestāties eirozonā. Pašlaik neviena valsts nav uzņemta Valūtas kursa mehānismā II, neviens nav sācis mērīt kādas valsts finanšu un ekonomisko veselību,” skaidroja Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka pašlaik valstis nogaida vai arī tām ir problēmas iestāties Valūtas kursa mehānismā II. Turklāt arī pēc iestāšanās šajā mehānismā paiet pāris gadi, līdz valsts tiek uzņemta eirozonā. Piemēram, Latvija Valūtas kursa mehānismā II bija astoņus gadus. Tāpēc Latvijas Bankas prezidents domā, ka 19 eirozonas valstu saraksts ilgāku laiku nemainīsies.

Lietuva eirozonai pievienosies no Jaunā gada.

Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs:

Latvijas Bankas eksperti palīdzēja Lietuvas kolēģiem gatavoties eiro ieviešanai. Mums palīdzēja igauņi, un mūsu pienākums ir palīdzēt lietuviešiem.

Rimšēvičs vērtēja, ka Lietuvas pievienošanās eirozonai nesīs būtiskus ieguvumus arī Latvijai un Baltijas valstīm kopumā. Baltijas valstis būs ārvalstu investoriem pievilcīgāks reģions, jo tajā būs kopīga valūta, Baltijas valstis kopumā veido lielāku tirgu, ir viendabīga likumdošana. Latvijas Bankas prezidents sagaida, ka interese par Baltijas valstu ekonomikām un ieguldījumiem tajās augs.

Līdz ar Lietuvas pievienošanos eirozonai Eiropas Centrālajā bankā sāks darboties balsstiesību rotācijas sistēma. Rimšēvičs skaidroja, ka jau pirms daudziem gadiem tika pieņemts lēmums, ka līdz ar 19. valsts uzņemšanu eirozonā centrālo banku vadītāji tiks rotēti. Viņi piedalīsies sēdēs, viņi varēs komentēt un izteikties, bet balsošanas gadījumā viņiem nebūs balsstiesību. Tas attieksies uz visām valstīm – gan uz lielajām, gan arī uz mazajām. No 1.janvāra pie lielā galda sēdēs 15 valstis. Latvijai nākamā gada vidū uz trim mēnešiem nebūs balsstiesību.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl