Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, izmantos ilgāku ienākumu gūšanas periodu

1 komentārs
Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, izmantos ilgāku ienākumu gūšanas periodu
EDIJS PĀLENS, LETA

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu, paredz trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, grozījumus paredzēts veikt likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Piedāvātā likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būt analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā.

Patlaban atlīdzības aprēķināšanai izmanto fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori.

Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada.

Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņemt divus ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas princips, ka personai negūtos darba ienākumus neatlīdzina vairākkārt. Tā vietā, ja personai būs tiesības uz diviem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, viņa varēs izvēlēties sev izdevīgāko. Jau patlaban nav iespējams vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu un slimības pabalstu vai vecuma pensiju.

Likumprojekts paredz arī citus precizējumus attiecībā uz slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu.

Plānots, ka likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.