Aldari: Pēc akcīzes samazinājuma stiprajam alkoholam kritusies alus tirdzniecība

3 komentāri

Latvijas alus darītāji neapmierināti, ka vasarā stiprajiem dzērieniem samazinātā akcīzes nodokļa dēļ būtiski kritušies alus tirdzniecības apmēri. Aldari arī ir satraukti par politiķu iespējamo izrādīto labvēlību stiprajam alkoholam.

Pēdējā gada laikā par akcīzes nodokļa likmi alkoholam runāts neraksturīgi daudz. Visa pamatā bija Igaunijas lēmums pērn vasarā samazināt akcīzi grādīgajiem dzērieniem, lai pierobežā apturētu tā saukto alkotūrismu uz Latviju un nodokļu ieņēmumus saglabātu savā budžetā.

Tam sekoja Latvija atbilde arī samazināt akcīzes nodokļa likmi – tieši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jau tolaik neapmierinātību pauda Latvijas alus darītāji, kāpēc likmes samazinājums neattiecās arī uz tradicionālo miestiņu.

Diskusijas par akcīzi alkoholam pārrobežu kontekstā saglabājas joprojām tāpēc, ka vēl iepriekšējās Saeimas lēmumi paredz no šā gada marta celt likmes gan alum un vīnam, gan stiprajiem dzērieniem – šajā segmentā likmes kāpums paredzēts pat par trešdaļu.

Turpinoties diskusijām, Latvijas aldari izplatījuši paziņojumu, norādot, ka pērnvasar stiprajam alkoholam samazinātās akcīzes ietekmē būtiski kritušies alus tirdzniecības apmēri pierobežā – aplēsts, ka pēdējā ceturksnī pat par 50%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Aldaru ieskatā, būtu jāatgriežas pie 2019. gada likmēm, kas bija vēl pirms aizvadītās vasaras samazinājuma stiprajiem dzērieniem.

“Mēs saglabātu mērenību gan konkurētspējā attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm, gan negrautu vienu konkrēto alus nozari un neradītu mākslīgi nevienlīdzību pret vienu no Latvijas tradicionālajām nozarēm,” norāda Alkohola nozares apvienības izpilddirektors Dāvis Vītols.

Pret šo ieceri ir stiprā alkohola nozare, kas akcentē, ka alus akcīzes proporcija Latvijai pret Igauniju ir krietni labvēlīgāka nekā stiprajiem dzērieniem. No martā iecerētā kāpuma likumdevējiem vajadzētu atteikties vispār.

“Pārrobežu tirdzniecība aktīvi notiek vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunija no Somijas patērētājiem katru gadu iegūst 100 miljonus eiro jau aptuveni 20 gadus. Viņi nekaunas no šīs naudas. Mums arī nebūtu jākaunas,” bilst Vītols.

Visticamāk, patlaban paredzētais straujais akcīzes kāpums no marta tiks mainīts. Finanšu ministrija uzskata, ka no tā jāatsakās pavisam, taču, iespējams, beigu beigās, politiķi vienosies par kāpumu, bet krietni mazāku. Atbildot par zemākas akcīzes ietekmi uz alkohola patēriņu un sabiedrības veselību, finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība) norādīja, ka straujš likmes kāpums var tieši veicināt nelegālās dziras lietošanu.

“Mēs varam turēties pie jūsu populistiskā jautājuma par veselību un aizmirst par to, ka akcīze arī ir budžets. Akcīze alkoholam ir simtiem miljonu, tie nav desmit vai trīs miljoni,” norāda Reirs.

Citās domās gan ir Veselības ministrija, kurā uzsver, ka akcīzes celšana ir būtisks instruments alkohola patēriņa ierobežošanai, jo sevišķi starp jauniešiem.

Par to, vai saglabāt, mazināt vai atcelt pavisam plānoto akcīzes nodokļa likmi alkoholam, politiķi spriedīs pirmdien – Ministru prezidenta vadītajā koalīcijas padomē.